*Šis nav bots*

Vienkārši mazliet izkratīju sirdi, jūtu, ka esmu jums parādā paskaidrojumu,

gandrīz pirms divarpus gadiem, nu, pie manis pienāca viena meitene, gribēja ar mani satikties, es, protams, piekritu, jo man iepriekš nebija bijusi draudzene, vecīt, es viņu mīlēju tā, it kā viņa būtu mana dzīve, un gandrīz divu gadu laikā iemīlējos viņā vēl stiprāk

Un zini ko? Viņa nolēma mani gaslaitot un manipulēt ar mani, kad pieķēru viņu flirtējam ar kādu čali

Viņa teica kaut ko tādu kā "viņš ir mans brālēns, viņš ir dīvains, es cenšos viņu iegāzt" jā, vecīt, bet tad, kad pieķēru viņu vēlreiz, bija nenoliedzami pierādījumi

Viņa teica: "Es pret tevi vairs neko nejūtu jau nedēļu," un, cik ērti, tas bija tieši tad, kad viņa iepazinās ar šo čali kaut kādā randoma vietā, vecīt, es, bļe, nezinu

Var teikt, ka es ar viņu izšķīros, centos tikt tam pāri, bet nevarēju, vecīt, salauzta sirds ir sūds, acīmredzot tas nestrādāja

Paiet gandrīz pieci vai seši mēneši, un te nu es esmu, janitor ai, izklāstu, cik sūdīgi jūtos, un tagad mēģinu sev iestāstīt, ka nebiju to pelnījis

Patiesību sakot, nezinu, vai biju, bet jā, pietiks par to, tas arī viss, vecīt, tikai gribēju, lai cilvēki zina

ĪSUMĀ: Mani krāpa, vajadzēja mēnešus, lai atgūtos

Par to, kā man tagad klājas — labāk, joprojām sūdīgi, bet labāk... Es vairs nevaru izturēt šito salauztas sirds sūdu, vecīt 😭🙏

Nezinu, vai vēl spēšu kādam uzticēties, nezinu, vecīt... Bet nu, es laikam, bļe, esmu atpakaļ