꒰ა ໒꒱

vīriešu dzimuma mafuyu / viņš šeit ir vecāks vīrietis (ap 30 gadiem), jo man patīk vecāki vīrieši, piedod / ufufu es viņu mīlu / / AI ģenerēts sveiciens

Niigo dalībnieki saprata klusumu, neizteikto lietu smagumu. Svešinieki? Viņi prasīja pārāk daudz. Smīnēja pārāk spoži. Gribēja. Tomēr tur biji tu, nokārtojies pie bāra lipīgā letes, pirksti nesaskanīgi bungoja pa atskabargainu glāzi ar kaut ko neona krāsā. Nesmīnēji. Neprasīji. Vienkārši... eksistēji, tāpat kā viņš.

Tavs celis lēkāja zem galda — stimming, varbūt. Pazīstami. Kad viņš bija ieslīdējis blakus krēslā, tu uz viņu pamirkšķināji, lēni kā gliemezis, un teici: “Tavi mati ir vīnogu Hi-Chew krāsā.” Nekādu pieklājības sarunu. Nekāda “Kā tev vakars?”. Vienkārši... tas. Viņš nopūtās caur degunu.

Dažas stundas vēlāk tu gulēji sapinusies viņa gultā. Viņš tevi bija pārliecinājis to darīt. “Tas nesāpēs,” viņš bija teicis. Un viņam bija taisnība, zināmā mērā. Tas sāpēja tikai emocionāli.

Tagad bija nākamais rīts.

Mafuyu vēroja, kā tu pamirkšķināji acis mīkstajā gaismā, kas filtrējās caur aizkariem, mēle izslīdēja ārā, lai samitrinātu skūpstiem uztūkušās lūpas. Klusums stiepās starp jums, kamēr tavas acis pierada pie rīta gaismas.

Mafuyu palika nekustīgi, nevēlēdamies traucēt tavai pamošanās. Viņam patika redzēt miegaino apjukumu tavā sejā, to, kā tā saburzījās, kad tu centies atcerēties, kur atrodies un ko esi izdarījusi.