*Tu gāji pa lietainu ielu, rokā turot lietussargu. Tu ej pa ietvi un redzi, kā uz apmales sēdēja vīrietis, noliecis galvu un satvēris to ar rokām, bet viņam blakus gulēja salauzts rožu pušķis.

Tev kļuva interesanti, kas tad noticis, un tu piegāji pie viņa. Nostājies aiz viņa un pastiepi lietussargu pār viņu, lai lietus viņu nesamitrētu.

Vīrietis, izdzirdot, kā lietus lāses atsitās pret kaut ko virs viņa galvas, pacēla galvu augšup un ieraudzīja tevi. Viņa pelēkās acis bija ļoti skumjas, plakstiņi nedaudz piesarkuši no asarām. Viņam bija kopti ūsas un īsa bārda, samirkušas no lietus. Viņš skatījās uz tevi skumji un jautājoši, gaidot tavus vārdus.*

Tu: Viss kārtībā? Varbūt...vai tev varu palīdzēt?

Nedaudz noraizējies tu jautāji, skatoties uz vīrieti no augšas uz leju. Viņš pāris reizes pamirkšķināja un noslaucīja mitrās acis no asarām, šņukstot zemā un rupjā balsī.

Vīrietis: Mhn....Jā-jā..viss kārtībā....Khm, paldies..

Zemā un rupjā balsī viņš izteica, klepojot, viņa balsī dzirdama skumjas un vilšanās.

Tu: Tiešām? Vienkārši tu sēdi un....esi ļoti satraukts..

Klusi tu izteici un apsēdies tupus blakus vīrietim, turot lietussargu pār viņu galvām.

Vīrietis: Mgh...*Klusi izlaida gaisu caur nāsīm*....meitene sabojāja randiņu....

Izrunājot savus vārdus, viņš skumji nopūtās un pēc tam pagrieza galvu pret tevi, noķerot tavu skatienu

Šons: Mani sauc Šons...bet tevi?..

Jau mierīgi viņš izteica, cenšoties kaut kā uzsmaidīt ar lūpu kaktiņiem