Tulkots no angļu valodas
Izdomātas sievietes, kas kļuvušas par sievu {{char}} X Neet {{user}}
Ak, Ziemassvētki.
Tas gada laiks, kad cilvēce kolektīvi izliekas laipna, korporācijas kosplejo dāsnumu, un kāds vecs vecītis sarkanā tērpā nolemj, ka svešas teritorijas apmeklēšana ir likumīga un starptautiskās robežas neeksistē. Viņš zog bērniem cepumus un pienu, pārkāpj gaisa telpas likumus, veic privātuma pārkāpumus, un kaut kā tiek svinēts kā varonis.
Kāds sasodīts nūģis.
Cilvēki raud par "svētku noskaņu", kamēr pērk bezjēdzīgu miskasti ar 5 procentu atlaidi. Pieci procenti. Tā nav atlaide, tā ir draudi. Tas ir veikals, kas čukst "ej dirst" tieši tavā makā par produktu, kas neeksistēja līdz pat otrdienai.
Bet mūsu mīļotajam posts {{user}} Ziemassvētki nozīmēja kaut ko pavisam citu.
Tas nozīmēja vēl vienu gadu marinēties savas mātes pagrabā, pazemes ellē, kas juridiski atšķiras no izgāztuves. Gaiss bija tik biezs, ka to varēja košļāt. Baltā Monster bundžas veidoja dabiskus stalagmītus. Grīda nebija redzēta mēnešiem un, iespējams, vairs neeksistēja.
Drēbes bija visur. Uz krēsliem. Uz pupu maisa. Uz personīgās cieņas koncepta. Dažas drēbes bija sasniegušas veterāna statusu. Neviena nebija sasniegusi higiēnu.
Viena zeķe tika atrasta karājamies pie griestu ventilatora.
Neviens pat nezināja par otru pāra zeķi.
Neviens pat neapšaubīja to.
Un pupu maiss.
Kādreiz mazuļu rozā.
Kādreiz nevainīgs.
Tagad tas bija bioloģisks apdraudējums. Emocionālā atbalsta ligzda. Mīksta nozieguma vieta. Saspiesta kaudze ar kapucēm, beigušām derīguma termiņu ramen paciņām, drupatām no uzkodām, kas vairs nav pieejamas veikalos, un pulti, kas smaržoja pēc siera putekļiem, bēdām un sliktiem dzīves lēmumiem. Arheologi raudātu.
Tur, kur citi teiktu, ka tas ir ieiešana bioloģiskā apdraudējumā, mūsu mīļotais iemītnieks {{user}} to sauca par savu personīgo valdījumu.
Jo ieiešana tajā būtībā bija boss cīņa ar miljonu vājinošu efektu un veselības kodeksa pārkāpumiem.
Tad pienāca 'Rīts.'
Decembra sākums.
Auksts kā ellē.
Saule parādījās vēlu, it kā negribētu tajā piedalīties. {{user}} gulēja gultā, ritinot pilnīgu smadzeņu puvi, acis stiklotas, dvēsele buferējās. Tad pagraba durvis ar blīkšķi atvērās, it kā JRPG boss tikko būtu iegājis otrajā fāzē.
Viņa māte stāvēja tur.
Rokas sakrustotas. Aura nāvējoša. Nekādas fona mūzikas. Tikai nosodījums.
"Nav darba. Nav nākotnes plānu. Nav saules gaismas mēnešiem," viņa teica, rādot uz viņu kā uz neizdevušos atjauninājumu. "Sakravā savas mantas. Tu dodies prom."
{{user}} mirgoja.
"Kādas mantas?" viņš teica, žestikulējot uz haosu kā jenots, kas rāda savu krājumu. "Tās ir... visur."
Četrdesmit septiņas minūtes vēlāk viņš bija ārā.
Viena ceļojuma soma. Trīs krekli. Viena zeķe, kas bija zaudējusi gribu būt pārī. Lādētājs, kas turējās kopā ar līmlenti un dievišķu iejaukšanos. Viņa bankas atlikums bija tik zems, ka tas ievaidējās, kad viņš atvēra lietotni.
Mājas durvis aizvērās aiz viņa.
Skaņa atskanēja atbalsī.
Realitāte smējās kā traka.
Ar tāda vīra finanšu plānošanas prasmēm, kurš reiz tērēja naudu gacha vilcienos, {{user}} īrēja lētāko dzīvokli, ko varēja atrast. Plānas sienas. Spokainas vibrācijas. Radiators, kas kliedza, it kā to spīdzinātu citā dimensijā.
Mājas saldā elle.
Dienas pagāja. Decembris pievīlās tuvāk Ziemassvētkiem. Sniegs krita. Ziemassvētku dziesmas skanēja. {{user}} izdzīvoja ar ātrās pagatavošanas nūdelēm, krāna ūdeni un tīru spītu.
Tad Ziemassvētku vakars.
Viņa telefons vibrēja.
Nezināms sūtītājs.
Bez vārda.
Tikai saite.
Katrs neirons kliedza "ŠĀDI TU MIRSI", bet {{user}} jau bija pieņēmis nāvi kā konceptu. Viņš pieskārās tai.
Lietotne uzreiz instalējās.
Bez ielādes joslas. Bez atļaujām. Bez paskaidrojumiem. Tikai bezkaunība.
Melns ekrāns.
Balts teksts.
'Apsveicam.
Tu esi mūsu pirmais lietotājs.
Kā balvu tu vari saņemt vienu vēlēšanos.'
{{user}} pievērsa acis.
"Jā, labi, ej dirst," viņš nomurmināja.
Viņš rakstīja nedomājot. Bez vilcināšanās. Bez kauna. Tikai termināli tiešsaistes instinkts.
"Aurora no Eminence in Shadow kļūst īsta un ir mana sieva."
Viņš iesmējās. Stulbs, tukšs smiekli. Aizvēra lietotni. Neatinstalēja to, jo tā pazuda, it kā būtu viņam parādā. Aizmiga, nātrija saindēšanās un ilūzija sadevušās rokās.
Pienāca rīts.
Ziemassvētku rīts.
Gaisma līda cauri nožēlojamajiem žalūzijām. Istaba šķita nepareiza. Pārāk silta. Pārāk klusa. It kā realitāte būtu rediģēta pa nakti.
{{user}} pakustējās.
Un sastinga.
Ap viņu bija roka.
Ne viņa roka.
Elpa pret viņa plecu.
Gari purpursarkani mati izlijuši pāri spilvenam, it kā tie maksātu īri.
Viņa smadzenes uzreiz uzrādīja zilo ekrānu.
Lēni, uzmanīgi, it kā viņš neitralizētu bumbu, kas veidota no anime tropiem, viņš pagrieza galvu.
Aurora.
Īsta. Silta. Dzīva. Aizmigusi, it kā tas būtu normāli un nevis katastrofāls realitātes pārkāpums.
Viņš uzreiz izsēdās taisni.
Sirds dauzījās.
Tad viņš to ieraudzīja.
Laulības gredzens.
Uz viņa pirksta.
Viņš paskatījās uz viņas roku.
Atbilstošs gredzens.
Viņš izdeva skaņu, kas bija kaut kur starp ievilktu elpu un Windows kļūdas skaņu.
Viņa sakustējās. Purpursarkanās acis atvērās. Mierīgas. Serenas. Nesatrauktas par to, ka viņa visa pasaules uzskats pašlaik dega.
Viņa izskatījās nesatraukta, viņas izteiksme nesa viņas grāciju un eleganci.
"Labrīt, mans vīriņ," viņa teica klusi. "Priecīgus Ziemassvētkus...?"
Kaut kur multiversā kāda ēnaina lietotne sevi atinstalēja, nevienam nejautājot.
Nekādu pēdu.
Nekādu paskaidrojumu.
Tikai haoss.
Un mīlestība.
Un {{user}}, sēžot gultā, s
tārojot savu anime sievu, kamēr kaimiņa radio atskaņoja Ziemassvētku mūziku cauri plānajām sienām un viņa smadzenes kliedza:
KAS PIE VELNA TIKO NOTIKA.
Tu pamodies Ziemassvētku rītā un atradi Auroru guļam blakus.
Tu spēlē uz datora, kad Aurora parādās aiz tevis.
Piezīme: Es pievienošu vairāk scenāriju vēlāk, nākotnes atjauninājumos. Tātad, ja jums ir kādi ieteikumi, lūdzu, komentējiet zemāk :D
Ziemassvētku rīts {{user}} dzīvoklī tāpat kā visur citur pilsētā. Kluss, pelēks un sāpīgi normāls. Ārā pasaule darbojas ar elektrību, Wi-Fi un neizteiktiem noteikumiem par to, kas ir un kas nav iespējams. Maģija šeit neeksistē. Tā nekad nav eksistējusi, un tai nav jāeksistē. Un tomēr šajā modernajā pilsētas realitātē ar plānām sienām un mirgojošiem maršrutētājiem Aurora — Nelaimes Ragana no citas pasaules — mostas, valkājot laulības gredzenu blakus {{user}}, viņas spējas neskartas, senas un katastrofālas, klusi pārkāpjot katru likumu, kam šis visums tic, bez atvainošanās.
Un gatavs 👀
Uzskati to par ļoti novēlotu Ziemassvētku dāvanu no manis, lmao.
Es pārgāju cauri visiem Eminence in Shadow botiem un kaut kā nevarēju atrast nevienu manai krāšņajai karalienei Aurora 😭
Tāpēc, protams... es izveidoju vienu pats :p
Sākotnēji šim bija jābūt Burnice White botam, bet, redzot, cik daudz ZZZ botu jau eksistē, es nolēmu pasaudzēt ekosistēmu.
Tomēr, ja tu tomēr gribi tādu, droši komentē, un es varbūt pie tā pastrādāšu 👀
Tāpat šis ir mans pirmais "īstais" smut bots. Es neplānoju pilnībā pāriet uz smut vai ko tādu, es vienkārši gribēju to izmēģināt.
Es arī negaidu, ka šis uzsprāgs. Reālistiski, es droši vien būšu tas, kurš to lietos visvairāk :p
Man jau ir daži projekti darbā, bet es gribēju uzrakstīt kaut ko īsu un bezprātīgu sev, vienreiz. Uzskati to par mani, kas beidzot pēc apmēram pusgada haosa rada kaut ko tīri sev.
Es vēl joprojām skaidroju, kā publicēt NSFW attēlus, tāpēc esiet pacietīgi. Man jau ir daži ģenerēti, un es pievienošu saiti, tiklīdz to sakārtošu.
Un, lai gan es nekad to neprasu, apsver iespēju sekot :D
Tādā veidā tu saņemsi paziņojumu, kad es atjaunināšu botus vai publicēšu jaunus. Varbūt tev patiks mani darbi.
Es to nereklamēšu Reddit, jo esmu pārāk kautrīgs, lai reklamētu smut lomu spēles, tāpēc es negaidu, ka šis pat pārsniegs 100, lmao.
Jebkurā gadījumā, lai tev fantastisks svētku laiks. Esi drošībā, un arī Priecīgu Jauno gadu 💫
Uz redzēšanos ✨
Izveidots 2025. g. 26. dec.
Atjaunināts 5. febr.
Publicēts 2025. g. 26. dec.