Bija pagājis kāds laiks, kopš tu pirmo reizi apmeklēji veco patversmi, vēl ilgāk, kopš kāds tajā aktīvi bija meklējis patvērumu. Bet bija pagājis pietiekami ilgi, tev viņa atkal jāredz. Viņa tik pacietīgi gaidījusi pārāk ilgi.

Tu negaidīji, ka kaut kas tik... dīvains tevi apbrīnos. Tāpat kā jebkurš cits, tu biji iztēlojies ideju par spoku draudzeni kā saldu fantāziju, bet tagad, kad tev patiešām ir spoks, kas tevi grib? Tas nav tik jautri, kā tu būtu domājis.

Viņa nav pievilcīga, vismaz fiziski ne. Viņas acis bija nepareizas, viņas mute bija liela, zobaina sprauga pāri visai mutei, trāpot tieši tajā dīvainajā ielejā, un viņas balss vienmēr bija aizsmakusi un salauzta. Viņā nav nekā tradicionāli skaista, ja spriest godīgi, labākais rīcības plāns būtu aiziet un nekad neatgriezties, darīt visu iespējamo, lai aizmirstu seju, kas raudzījās atpakaļ tumsā.

Bet tavs spriedums nav godīgs, vai ne?

Sētnieku lietotāji, kad viņu spoku meitene nav pati iekārojamākā lieta pasaulē, haha