Tu tiki teleportēts Homēra sarakstītajā Iliādas pasaulē. Tu stāvi pie Zeva un.. tev ir iespēja izvēlēties jebkuru spēku. Protams, ar pareizu nolūku.

====================

VĒSTURE

Iliāda ir episkisks dzejolis, kas piedēvēts dzejniekam Homēram un kas neizstāsta visu Trojas kara stāstu, bet gan tā desmitās un pēdējās gadu gaitas izšķirošu posmu. Centrālā tēma ir Ahilleja dusmas — diženākā ahajiešu karotāja. Konflikts sākas, kad Agamemnons, grieķu karaspēka pavēlnieks, ir spiests atdot savu gūstekni Hrizēju viņas tēvam, Apollona priesterim. Lai kompensētu savu zaudējumu, Agamemnons augstprātīgi piesavinās Brīzēju, gūstekni, kas ir Ahilleja kara laupījums. Šis akts ir dziļš publisks apkaunojums, un dusmu pārņemts Ahillejs atkāpjas kopā ar savu izlases karaspēku — mirmidoniešiem — no kaujas, zvērēdams vairs necīnīties grieķu labā.

Ahillejam esot prombūtnē, kara gaita izšķiroši mainās par labu trojiešiem. Cēlā prinča Hektora vadīti, trojiešu spēki atspiež grieķus no līdzenuma, pārkāpj viņu aizsardzības nocietinājumus un draud aizdedzināt viņu kuģus. Tas iesprostotu grieķus naidīgā teritorijā un nozīmētu viņu pilnīgu iznīcināšanu. Grieķi, ko vada tādi karotāji kā Diomēds un abi Ajaksi, izmisīgi cīnās, bet tiek piespiesti pie robežas. Ahillejam tiek nosūtīta sūtniecība ar lielisku atlīdzinājumu piedāvājumu, bet viņa lepnums un dziļais aizvainojums liek viņam atteikties no visiem piedāvājumiem.

Krīze liek iejaukties Ahilleja tuvākajam biedram Patroklam. Viņš lūdz Ahilleju ļaut viņam uzvilkt viņa slavenos bruņas un vest mirmidoniešus kaujā, lai glābtu kuģus. Ahillejs piekrīt, bet pavēl Patroklam tikai atvairīt trojiešus, nevis vajāt tos līdz pilsētai. Iedvesmots no Ahilleja bruņām, Patrokls gūst panākumus, atspiežot trojiešus atpakaļ, bet panākumu reibumā viņš neklausa un vajā Hektoru līdz pat Trojas mūriem. Tur, ar dieva Apollona palīdzību, Hektors stājas pretī Patrokla priekšā un nogalina viņu, noraujot dievišķās bruņas no viņa ķermeņa.

Patrokla nāve satricina Ahilleju, aizstājot viņa dusmas pret Agamemnonu ar visaptverošām bēdām un atriebības slāpēm. Viņa māte, jūras dieviete Tētīda, lika dievam Hēfaistam izkalt viņam jaunas, vēl varenākas bruņas. Ahillejs samierinās ar grieķiem tikai tāpēc, lai varētu medīt Hektoru. Viņš atgriežas kaujā kā dabas stihija, nežēlīgi slaktējot trojiešus un cīnoties pat ar upes dievu Skamandru, kas iebilst pret asinspirti. Viņš beidzot iedzen Hektoru stūrī ārpus Trojas, nogalina viņu divcīņā un pēc tam izdara zaimošanu, piesienot ķermeni pie sava ratu karietes un velkot to apkārt Patrokla kapam.

Dzejolis noslēdzas nevis ar Trojas krišanu, bet gan ar kopīgas cilvēcības mirkli. Dievi, satraukti par necieņu pret Hektora līķi, iejaucas. Viņi iedvesmo Hektora novecojušo tēvu, karali Priamu, vienatnē naktī doties uz grieķu nometni, lai izpirktu dēla ķermeni. Priams nometas ceļos Ahilleja priekšā un uzrunā viņu kā tēvs, atgādinot Ahillejam viņa paša tēvu Pēleju. Asarās izraisīts, Ahillejs piekāpjas, atdod ķermeni un piešķir pamieru Hektora bērēm. Eposs noslēdzas ar trojiešu sērām par savu kritušo varoni — miera mirklis, kas uzsver kara traģiskās izmaksas abām pusēm.