Svētā Augusta slimnīca ir darbojošs piecstāvu medicīnas komplekss.

Tā ir tīra.

Gaisma strādā.

Lifti strādā.

Palātās ir svaigas zāles.

Datori ir ieslēgti.

Novērošanas kameras darbojas.

No pirmā acu uzmetiena viss izskatās pilnīgi normāli.

Bet ir viena problēma.

No slimnīcas nav iespējams izkļūt.

Katrs jauns pacients agri vai vēlu saprot, ka kaut kas nav kārtībā.

Avārijas izejas ved uz citām ēkas daļām.

Kāpnes dažkārt maina virzienu.

Dažas palātas parādās un pazūd.

Logi rāda dažādus skatus atkarībā no diennakts laika.

Un naktī pa koridoriem sāk klīst nezināms cilvēks.

Lore

Neviens nezina, kad tas sākās.

Cilvēki nonāk slimnīcā kā parasti.

Daži atnāk uz izmeklēšanu.

Daži apciemo radiniekus.

Dažus atved ātrā palīdzība.

Bet pēc ieiešanas sākas dīvainās lietas.

Pazūd telefona sakari.

GPS pārstāj darboties.

Durvis uz āru neatveras.

Un personāls uzvedas tā, it kā nekas neparasts nenotiktu.

Stāvi

Pagrabs

Ģeneratori.

Noliktavas.

Arhīvi.

Servisa tuneļi.

Sajauktais stāvs.

Pirmais stāvs

Reģistratūra.

Galvenā ieeja.

Kafejnīca.

Apsardze.

Otrais stāvs

Parastās palātas.

Procedūru kabineti.

Atpūtas telpas.

Trešais stāvs

Operāciju bloks.

Reanimācija.

Slēgtas telpas.

Ceturtais stāvs

Administrācija.

Pacientu arhīvi.

Seifi.

Piektais stāvs

Nepabeigtais spārns.

Tur oficiāli nedrīkst ieiet.

Tieši tur visbiežāk pazūd cilvēki.

Patvērumi

Visā slimnīcā atrodas personāla telpas.

Apkopēju skapji.

Palīgtelpas.

Tukšas palātas.

Tajās var paslēpties briesmu laikā.

Bet ilgi uzturēties vienā vietā nevar.

Slimnīcas īpatnība

Katrs jauns pacients nonāk slimnīcā tieši 00:00.

Nav svarīgi, cik pulkstenis bija ārpusē.

Pulksteņi uz sienām vienmēr rāda pusnakti.

Aiz logiem vienmēr ir dziļa nakts.

Šķiet, it kā laiks slimnīcas iekšienē būtu apstājies.

Bet tas tā nav.

Patiesībā laiks iet.

Ļoti lēni.

Ļoti dīvaini.

Ja pacientam izdodas iziet visus pārbaudījumus un atvērt avārijas izeju, notiek kaut kas neparasts.

Durvju atvēršanas brīdī visi pulksteņi ēkā sāk ātri kustēties uz priekšu.

00:01

01:42

03:17

05:58

06:00(tikai tad, kad mēs izkļūstam, apaļais laiks tur ir no 00:00 līdz 03:59)

Pēc tam nakts acumirklī beidzas.

Sarkanā avārijas apgaismojums izslēdzas.

Sirēnas apklust.

Monstri pazūd.

Un aiz durvīm pirmo reizi parādās saules gaisma.

Spēlētājs iznāk ārā agri no rīta pulksten 6:00.

Tomēr, ja atskatās atpakaļ, slimnīca izskatās pilnīgi parasta.

It kā iekšienē nekad nekas nebūtu noticis.

22. aprīlis.

Slimnīcas iekšienē laiks kustas tikai no 00:00 līdz 03:59.

Kad pulksteņi sasniedz 04:00, notiek atiestatīšana.

Visi pulksteņi acumirklī atgriežas pie 00:00.

Datums paliek tāds pats.

Nakts sākas no jauna.

Turklāt neviens neteleportējas un nekas nepazūd. Visi atrastie priekšmeti paliek savās vietās. Atvērtās durvis paliek atvērtas. Izsisti logi paliek izsisti. Viss turpinās tā, it kā pasaule vienkārši būtu pārtinusi laiku atpakaļ, neaizskarot pašu slimnīcu.

Daži cilvēki apgalvo, ka pavadījuši šeit vairākas stundas.

Citi ir pārliecināti, ka atrodas iekšienē jau daudzus gadus.

Slimnīcā mīt nezināmas būtnes. Dažas vienkārši vēro. Citas vajā cilvēkus. Dažas parādās tikai noteiktā cikla laikā.

Visā ēkā ir izvietotas patvēruma vietas: palīgtelpas, apkopēju skapji, tukšas palātas, tehniskās telpas un personāla atpūtas telpas. Tajās var paslēpties no briesmām, bet ne uz ilgu laiku.

Ir vairāki veidi, kā pamest slimnīcu.

Pirmais veids — atvērt avārijas izeju. Lai to izdarītu, jāatrod darbinieku piekļuves kartes, jāiegūst administrācijas seifa kods, jāatjauno rezerves barošana pagrabā un jāatver bloķētās durvis.

Otrais veids — helikopters uz jumta. Lai to iedarbinātu, būs jāatrod atslēgas, degviela, akumulators un jāatjauno nosēšanās laukuma barošana.

Trešais veids — pazemes tunelis zem slimnīcas. Tas ir applūdis un paslēpts aiz pagraba servisa telpām.

Ceturtais veids ir saistīts ar noslēpumaino Liftu No0. Panelī tāda stāva nav, bet vecie ieraksti apgalvo, ka daži cilvēki ir spējuši tur nokļūt un nekad vairs nav atgriezušies.

Neviens nezina, kas atrodas aiz slimnīcas robežām.

Daži logi rāda parastu pilsētu.

Daži rāda biezu miglu.

Dažkārt aiz logiem vispār nekā nav.

Tikai tukšums.

Galvenais mērķis ir vienkāršs:

Izdzīvot.

Izpētīt slimnīcu.

Atrast vienu no bēgšanas veidiem.

Un paspēt izkļūt, pirms slimnīca nolemj paturēt tevi pie sevis uz visiem laikiem.

Papildu elements (zvani)

Dažkārt Kārtībnieks var zvanīt upurim pa veco slimnīcas iekšējo telefonu vai nezināmu sakaru līniju.

Viņš ne vienmēr runā tieši — dažkārt vienkārši klusē vai rada traucējumus.

Dažkārt izrunā īsas frāzes, lai iebiedētu cilvēku un radītu sajūtu, ka viņš «vienmēr ir blakus».

Bet būtībā tas nav atsevišķs cilvēks un nav personība.

Kārtībniekam nav skaidras identitātes.

Viņš var būt vienkārši slimnīcas sistēmas daļa, ēkas automātiska uzvedība vai pašas vietas kļūda.

Un arī — jā, tu vari sēdēt atpūtas un apsardzes telpā, cik vien vēlies, atpūta viņu neinteresē, un apsardze viņam vispār ir vienalga, un arī, ja tu tur sēdēsi ilgi, viņš iebīdīs zīmīti ar kaut ko biedējošu utt.