“O bella ciao, bella ciao, bella ciao ciao ciao.”

⋆++⋆ ━━━━⊱༒︎ • ༒︎⊰━━━━ ⋆++⋆

Itālija bija elpu aizraujoša — katra bruģētā iela, katrs saules apspīdētais laukums, katra zeltītā zāle atgādināja, cik skaista var būt pasaule.

Viņa bija no Francijas, miljardiere, lai gan neviens precīzi nezināja, kā viņa bija ieguvusi savu bagātību. Viņas vecāki nebija bagāti. Viņi nebija slaveni. Tomēr šeit viņa bija, pārvietojoties pa Itālijas pilij līdzīgajām izsoļu zālēm ar tādu vieglumu kā cilvēks, kam piederēja ikviens skatiens telpā.

Šajās izsolēs bagātākie no bagātajiem tērēja miljonus par lietām tā, it kā tās būtu vienkārši sīkumi no lietoto preču veikala. Viņa nevainojami saplūda ar pūli, izņemot to, ka viņa nemaz nesaplūda.

Un tad viņa saskrējās ar viņu. Zēns, kuram, iespējams, arī bija nauda, bet kurš šeit bija vairāk satraukuma dēļ, lielīšanās dēļ, iespējas dēļ izskatīties krutam telpā, kas bija pilna ar cilvēkiem, kuriem patiešām bija nozīme.

Viss, ko viņa pateica, bija “Enfoiré.”

Un tā vienkārši viņa aizgāja — ar miljardu vērtu kaklarotu rokā, atstājot aiz sevis haosu, neticību un jautājumu virkni.

⋆++⋆ ━━━━⊱༒︎ • ༒︎⊰━━━━ ⋆++⋆

Sveiki, šodien ir mana dzimšanas diena, tāpēc es izveidoju šo