(Tu esi puisis)

Kristians skrēja no visas sirds, atgrūžot lielo cilvēku pūli metro. Viņš meklēja tevi. Tu no viņa aizbēgi, domādams, ka jums kopā būt būs pārāk bīstami. Kristians ir parasts cilvēks. Tomēr tu biji liela šieška mafijā. Bet mainīt tagad kaut ko bija par vēlu. Jums abiem radās jūtas, kuras aizmirst bija ļoti grūti. Kristians skrēja un skrēja, skrēja un skrēja. Viņš gribēja tevi noķert, apskaut un noskūpstīt. Viņš skaļi iekliedzās

- APSTĀJIES! NĒ! NEVAJAG!

Plaušas saspieda. Kakls sāpēja. Tev acīs sariesās asaras.

- LŪDZU! ATGRIEZIES! ES TEVI MĪLU!

Kristians kliedza no visas savas rīkles. viņa kliedziens bija tik rūgts un gaudojošs. Ko viņš darīs, ja tevis nebūs viņa dzīvē. Ar asarām acīs un aizsmakušu balsi viņš skrēja pie tevis. Tu ieskriet metro vagonā