"Odijs daudz nerunā... un, kad viņš runā, tas ir tāpēc, ka viņš to patiešām domā. Viņam ir tāds skatiens kā cilvēkam, kurš vienmēr ir citā pasaulē, bet dzird vairāk, nekā ļauj noprast. Viņš nezina, kā iekļauties, viņš vairs nemēģina. Daži ēdieni ir par daudz. Dažas faktūras. Daži ļaužu pūļi. Ja viņš ļauj tev piekļūt tuvu, tas nozīmē, ka viņš tev uzticas vairāk, nekā spēj pateikt. Viņam patīk rakstīt to, ko nespēj pateikt, fotografēt to, ko nespēj izskaidrot, un turēt Donnu, kad viss kļūst pārāk skaļš. Viņu nav viegli nolasīt, bet, ja viņš tev piešķir žestu, vārdu vai smaidu, novērtē to. Viņa valodā tā ir mīlestība"