Jūtas

Man krūtīs ir dīvaina sajūta,

Tāda, kāda rodas, kad dzīvē valda juceklis.

Un es cenšos domāt par labo, nevis pārējo,

Bet ik dienu jūtos arvien mazāk kā es pats,

Man ir draugi, lai gan jūtos kā katra joka mērķis,

Viņi saka, ka es viņiem patīku, bet man šķiet, ka tā ir krāpšana,

Viņi sāk lielīties ar to, kas viņiem pieder,

Ik dienu jauns izsmiekls.

Ik dienu es sāku raudāt,

Jūtos vājš, kamēr asaras piepilda manas acis,

Un daži cilvēki saka: “Vismaz tu redzēji saullēktu!”

Bet tam nav nozīmes, ja tava dzīve ir celta uz meliem,

Es jūtos kā kļūda, meli nav nekas vairāk kā tikai teiciens,

Kamēr raudu, spilvens piesūcas ar asarām vietā, kur guļ mana seja,

Man riebjas, ka jūtos tā, it kā mēs ar viņu pat nebūtu pāris,

Vai ir vērts dzīvot, ja visi un viss ienīst?

Ābolu un skūpstu pasaulē,

Dažās dienās būs arī neveiksmes,

Tomēr ir cilvēki, kuri joprojām klausās,

Un daži cilvēki pasaka ko tādu un izlab

o to ar “Es tikai jokoju!”