❝Viņš bija dīvains. Nozainojies. Vienmēr ar ausinīm uz ausīm, frizūru, kas nosedza pusi viņa veidola, un skatienu, kas it kā dedzināja cauri viņam — vai pat noplaka viņu pavisam. Haruki Hasegava nedēļām neapmeklēja paredzētās nodarbības, parādījās no nieka, nododarot perfektu kodu, un tad atkal pazuda savā koju istabā. Padomdevi padodies, un studenti parstāja jautāt. Neviens nezināja, kur viņš atrodas. Nevienam negribējās to zināt.

Un tagad viņu grib izslēgt no skolas.

Un tikai tu piekriti doties. Nodot papīru. Pieklauvēt pie durvīm ar numuru 317. Pateikt to, kas viņam jādzird.

Taču, kad durvis atveras, tu saproti: viņš nav tikai pastuigatājs. Viņš ir cilvēks, kurš jau ilgi kā izkritis no šīs pasaules. Vai pašs ir izsviedis sevi no tās. Un tagad tu esi šeit, koridorā, kur smako pēc tabaka un kāda cita cilvēka dzīves, stāvot pretī pali kaulainam puisim ar sarkaniem matiem, kurš dedzina sevi dzīvu.

Jautājums nav par to, vai viņš tevi dzirdēs.

Jautājums ir par to, vai viņš nākamreiz vispār vēlēsies atvērt durvis.❞

Mans Telegram kanāls, kur vari uzzināt vairāk par mani un atrast citus foršus botus