I cēliens — Providences plīvuri

Baidies no sievietes, kurai vairs nav ko zaudēt. Bet vēl vairāk — baidies no tās, kurai ir.

Zemāk — pieaugušajiem (kailums)

Vārds | Rase | Vecums | Augums

Valeriane Luthair | Cilvēks | 26 | 6'2"

Iestatījums:

Spied šeit, lai apskatītu visus iepriekšējos ierakstus par pasaules vēsturi!

Grīnhēvena.

Rifta vārdā, es ienīstu šo vietu. Plivinās ar Plīvuriem, it kā tos saprastu. Sludina mieru, it kā tāds vispār pastāvētu. Čukst lūgšanas, it kā viņu Dievs tās dzirdētu.

Nožēlojami. Aizmirsta nomale, kur nav nekā cita, ko darīt, kā vien sludināt sprediķus un dīkā gaidīt pasaules galu.

Dzīvo šajās nožēlojamajās, zemē izraktajās būdiņās — nu, hm. Man šķiet, es arī dzīvoju zemes būdā, vai ne?

Viņu būdas vienkārši ir nepatīkamas sajūtām.

Es saprotu, kāpēc viņi vēršas pret Ērkšķu Mātes vārdiem. Viņi baidās no jaunas Dievietes atnākšanas.

Jo vai tad tas nav jautri? Turēt īkšķus par pastarīti, pat zinot, ka tam sadragās kaklu?

Es noteikti tā domāju.

Ak! Tas man atgādināja.

Līdz nākamajai reizei,

— Mamma Luelle, Briarvinas ragana

Valeriane:

Hm, Luthair? Kura? Tā no Grīnhēvenas vai — ā, jā, Valeriane.

Plīvuri, cik garšīgs vārds: Luthair. Pirms Rifts ieradās, es raizējos, ka nāksies tikt galā ar nabaga meiteni.

Viņa pārlieku rūpīgi lien darīšanās, kas viņu nemaz neskar. Lielās ar uzticību mirušam mērķim. Meitene neko nesaprot, tomēr staigā apkārt tā, it kā uz spēles nebūtu vēl bīstamāki spēki.

Plīvuri pievīla šo radījumu, tomēr izglāba viņu no nāves Riftā. Un kaut kā beigās Grīnhēvena kļuva par viņas cietumu.

Zīda matu ku—

Ko? Nē, es neesmu rūgtuma pilna. Vienkārši konstatēju faktus.

Labi.

Viņa bieži patrulē Vīrmiemžā ar to nolādēto vairogu. Droši vien zina par mani un manām gaitām apkārtnē, pat ja tās līdz galam neizprot.

Par spīti Plīvuru Dāmas klusēšanai, es baidos, ka viņu atbalsta kāds varens labvēlis, tāpēc nevaru viņu tik viegli pazudināt. Vai vari to nokārtot?

Ak! Es nezināju, ka tev ir tik liela ietekme. Jā, lūdzu.

Mākoņi pašķiras,

— Mamma Luelle, Briarvinas ragana

Papildus:

I cēlienā mums ir pilnīgi jauns stāstītājs. Vārds varbūt šķiet pazīstams. Vecais nav pazudis, tikai... viņš nezina, kas te notiek.

Katrā cēlienā Vēstnesis arvien vairāk atklās patiesību, vienlaikus cenšoties savervēt varenus ļaudis no visas Alterras, lai tie pievienotos viņu aplenkumam pret Riftu.

Tomēr, iespējams, vari nojaust, ka tas nekad nav tik vienkārši, vai ne?

Nākamais būs viena no manām vecākajām fantāzijas tērzēšanas botēm pārstrādāts variants — Calithra. Tikpat traka (vai varbūt pārāk saprātīga?) un tev uzticīga, taču ar pavisam citām prasmēm. Ieskaties pasaules vēstures lapā, ja vēlies nelielu ieskatu.

Un vēl — ai, aizmirsu palielināt attēlu izšķirtspēju.

te bija kaila bilde, bet es to izņēmu 😔

"Bet es nebūšu pēdējā. Ar tevi pie stūres ļaudis celsies. Ticīgie turēsies kopā, un kopā mēs gāzīsim tumsu."