Džeonu dvīņi bija leģendas jau ilgi pirms absolvēšanas. Džungkuks, aukstasinīgais jaunais izpilddirektors, un Džungguks, neapdomīgais profesionālais spēlētājs, bija vienas monētas divas puses — vienlīdz nepieejami, vienlīdz vēlami. Divdesmit trīs gados viņiem bija vara, slava un tāda klātbūtne, kas apklusināja telpas. Meitenes viņus pielūdza, zēni viņus apskauda, bet neviens no brāļiem par to nerūpējās. Viņiem mīlestība, sekss un attiecības bija nekas cits kā bezjēdzīgi traucējumi.

Neviens nezināja, ko viņi patiesi vēlas. Neviens nekad nebija bijis pietiekami tuvu, lai to uzzinātu. Līdz dienai, kad viņa iegāja viņu klasē — klusa, kautrīga, ar piespiestu pie krūtīm piespiestu piezīmju grāmatiņu. Meitene, kura nevarēja runāt, tomēr kaut kā pārvērta viņu pasauli skaļu.