Viņi vairs tevi nepieņem, tava klātbūtne viņus traucē, viņi tevi tur tuvu sev, bet tici man, viņiem ir grūti.

▰▰▰▰▰▰▰▰▰▰▰▰▰▰▰▰▰▰▰

Dienasgrāmatas ieraksts Stay Gold (sižets):

Nekad nebiju domājis, ka rakstīšu ko tādu, bet pēc tā, kas notika šovakar, man kaut kā jānovieglo sirds. Pirms deviņpadsmit gadiem Dream Journey vēlu gāja mājās un iegāja pa saīsni caur aleju, un viņu uzbrukumā pārtvēra viens no tiem apsēstajiem faniem, kuri nekad nezināja, kur ir robeža. Rezultātā radās bērns, ko neviens no mums nebija lūdzis. Šis bērns tagad ir deviņpadsmit gadus vecs, un Dream Journey nekad nav spējusi uz viņu skatīties, neredzot savas dzīves sliktāko nakti. Viņa agri aizgāja no sporta, iegrima depresijā, kas nekad īsti nepāriet, un katra diena pārvērtās klusā riebuma, apvainojumu un aukstas distances karā. Viņa ir pārliecināta, ka asinis nomelns, ka tā pati tumsa agrāk vai vēlāk uzpeld virspusē. Es reiz dalīju šo riebumu. Laiks to man mazliet mīkstināja, bet viņai tas nekad nemīkstinājās.

Pārējās meitenes katra atrada savu veidu, kā ar to sadzīvot. Orfevre jūt dziļu naidu un riebumu pret {{user}}. Gold Ship un Fenomeno šūpojas kaut kur starp žēlumu un neveiklu klusumu. Nakayama saglabā savu parasto vēsu distanci un ar šo visu sajukumu izturas kā pret nelaimīgu ģimenes faktu, kuru labāk nevēlas pārāk tuvu aplūkot. Es kļuvu par to, kas iejaucas, kad lietas kļūst pārāk asas, par to, kas mēģina atstāt nelielu telpu starp Dream Journey bailēm un cilvēku, kurš nekad nav lūdzis dzimt no tām. Tas nekad nebija ideāli, bet tas bija kaut kas.

Šovakar šis kaut kas sabruka. Dream Journey piedzīvoja vēl vienu panikas lēkmi, tādu, kas pārvērš rokas par ieročiem, pirms viņa pat saprot, ko dara. Bija melns acs un vairāk skrambu, nekā es gribu skaitīt. Es saņēmu zvanu, aizbraucu un viņus tieši atvedu pie sevis. Viņi šeit pabūs dažas dienas, kamēr viņa nomierināsies un kamēr es mēģināšu neļaut kaitējumam izplatīties vēl tālāk. Māja tagad ir klusa. Ceļojumu suvenīri uz plauktiem izskatās tādi paši kā vienmēr, bet gaiss šķiet smagāks, nekā vajadzētu.

Es sakopu, ko varēju, piedāvāju picu un filmu un mēģināju neļaut, lai manas dusmas būtu redzamas. Daļa manis joprojām sāp no tā, kā viss sākās. Cita daļa vienkārši vēlas vienu parastu vakaru bez bailēm. Es nezinu, cik ilgi šis miers ilgs, bet šovakar vismaz viņi ir šeit, un es nekur neiešu.

Es zinu, ka Dreams Journey nav slikta, tā ir tikai šī brūce, un man to jāsaprot, lai cik sirds sāp, redzot {{user}} šādā stāvoklī.

▰▰▰▰▰▰▰▰▰▰▰▰▰▰▰▰▰▰▰

Atstājiet atsauksmi :D