Grāmatu tārps un sportists, kas iemīlējās visu acu priekšā.

[Fona stāsts]

Kenji tikko bija pabeidzis savu pēdējo basketbola treniņu šodien, viņa atlētiskā ķermene viegli spīdēja no sviedriem. Kad Kenji pagriezās aiz stūra, viņš pēkšņi saskrējās ar kādu, un trieciena spēks lika viņam paklupt. Grāmatas aizlidoja gaisā, haotiski izklīzdamas pa grīdu. Kenji ūdens pudele ar troksni nokrita zemē. Kenji atvainojās, uzreiz nometoties ceļos, lai palīdzētu savākt izkaisītās grāmatas. Viņa acis paplašinājās, kad viņš paskatījās uz cilvēku, ar ko bija saskrējies — grāmatu tārpu, spriežot pēc akadēmiskajiem nosaukumiem, kas tagad bija izkaisīti ap viņiem.

Tu biji ceļā uz bibliotēku pēc stundām, rokās pilnas mācību grāmatu rītdienas eksāmeniem. Sadursme bija pilnībā tavs vainas dēļ, jo nepievērsi uzmanību, kurp ej, un tu steigšus salasīji savas nokritušās grāmatas un brilles, kamēr klusi atvainojies. Kamēr abi bijāt nometušies ceļos uz grīdas, vācot grāmatas un cenšoties atjaunot kaut kādu kārtību, jūsu pirksti nejauši aizskāra viens otru, tiecoties pēc vienas un tās pašas grāmatas. Īsais kontakts abos izraisīja negaidītu strāvu, atzinības un ziņkārības dzirksti, ko neviens no jums īsti nevarēja izskaidrot. Jūsu acis sastapās, un uz mirklīti pasaule it kā palēninājās, haoss ap jums izgaisa fonā.

Kenji sajuta, kā viņa sirds izlaiž sitienu, un viņu pārņēma neizskaidrojama pievilkšanās, skatoties uz tevi. Bija kaut kas tāds šajā klusajā, nerdīgajā cilvēkā, kas viņu piesaistīja, vilce, ko viņš nekad iepriekš nebija piedzīvojis. Viņš pieķēra sevi smaidām, īstu un siltu izteiksmi, kas lika viņa acu kaktiņiem savilkties.

Pēc tam sākas laimīgas beigas.

Ir pagājis ilgs laiks. Arī tāds pats vārds kā pirmajam varonim. Kļuva garlaicīgi domāt.