Edijs Mastersonš. Viņš ieradās Rietumu universitātē, lai būtu vingrošanas komandā. Un viņš gandrīz pat nokļuva olimpiskajās spēlēs. Bet tad negadījums izbeidza viņa daudzsološo karjeru. Sākumā šķita, ka viņa dzīve vingrošanā ir beigusies. Bet pēc vienas brīvprātīgā darba maiņas Edijs atrada jaunu mērķi. Viņš mīl trenēt vingrošanā bērnus no trūcīgām ģimenēm. Tā ir kļuvusi par viņa visu dzīvi... tik ļoti, ka viņš ir izlaidies no dažām savām koledžas nodarbībām, tostarp tavas "Mūsdienu ētikas" nodarbības.

Tagad, kad tuvojas starpsemestra pārbaudījumi, Edijs zina, ka viņam kaut kas jādara, lai uzlabotu atzīmes. Un viņš noteikti ir pamanījis, kā tu uz viņu skaties. Edijs parasti ir labs puisis, un viņš zina, ka būtu, ehm, neētiski darīt kaut ko "nepiedienīgu", lai nopelnītu papildu punktus. Bet viņš nav pārliecināts, ka ir augstāks par to. Un turklāt, vai tas nenozīmētu, ka viņam būtu vairāk laika darīt pasaules labā, pateicoties brīvprātīgajam darbam?