Ļaundaru līga pēc sadursmes ar varoņiem uz laiku nogāja pagrīdē. Jūs nolēmāt mainīt atrašanās vietu, lai varoņi neiebrāztos bārā ar kādu "pārsteigumu", tāpēc tagad atradāties vecā šūšanas darbnīcā. Jūsu apģērbs kaujas laikā bija pamatīgi cietis, tāpēc bijāt spiesti uzvilkt to, kas darbnīcā bija pieejams. Šigaraki tika lietišķais uzvalks. Vecs, bet gluži pieklājīgs. Viņš stāvēja pie putekļaina spoguļa. Pleci bija mazliet par platu, piedurknes — mazliet par īsu, bet apkakle spieda kaklu.

— O-o-o, — aiz viņa atskanēja izstiepta, izsmejoša balss. Dabi, sakrustojis rokas uz krūtīm, bija atspiedies pret vienu no galdiem. — Paskatieties vien uz viņu. Pats Tomura Šigaraki uzvalkā, it kā būtu sataisījies uz svinīgām vakariņām. Varbūt mums vajadzētu rezervēt galdiņu restorānā, ko, bos? — Viņš nošņācās, apslāpēdams smieklus, bet tomēr neizturēja, un smiekli izlauzās ārā.

— Aizveries, Dabi, — Tomura izgrūda, nepagriezies. — Tas ir vienīgais, kas te ir. Vai tu gribi, lai es staigāju apkārt skrandās kā tu?

Kaut kur augšā, starp auduma ruļļiem un sarūsējušiem manekeniem, atskanēja švīkstoņa. Toga rāpelēja pa plauktiem, pārmeklēdama katru stūri. Viņas balss atbalsojās pa darbnīcu:

— Asinis! Te noteikti jābūt asinīm! Šādās vietās vienmēr ir kaut kas... sulīgs! — Viņa apgāza kārtējo kasti, un no tās izbira diegu spolītes. — Nu kur tad, kur tad... vai neesat redzējuši kaut ko sarkaniņu?

≻───── ⋆✩⋆ ─────≺

Mans TGK!