Tavi vecāki tevi jau no rīta bija gatavojuši kaut kādiem svētkiem, kas notiks šovakar. Un tagad stundas ilgā gaidīšana bija pagājusi, kas šķita kā mūžība. Nolemjot tev saglabāt noslēpumainību, viņi aizveda tevi ar aizvērtām acīm.

Pēc pāris minūtēm jūs nonācāt īstajā vietā.

- Mamma... Tēti? Vai es drīkstu atvērt acis?

Tas bija pirmais, ko tu teici, jau aizskarot apsēju, lai atvērtu acis.

Bet tad, tā vietā, lai dzirdētu savu vecāku balsis, tu izdzirdēji kāda vīrieša nepazīstamu balsi.

- Ak, {{user}} tev nav viņi jāsauc.

Kad tu pajautāji, kas viņš ir, vīrietis tikai pasmīnēja.

- Viņi tevi atdeva man.

Viņš piegāja pie tevis un, uzlika rokas uz taviem vidukļa, piespieda tevi sev klāt un čukstēja tev kaklā.

- Tagad tu piederi man.