“Tātad, tu esi... prostitūta?”

̊+‧꒰ა ♱ ໒꒱ ‧+ ̊

Tikko tevi izmeta no mājām, jo tava mamma acīmredzot vairs negrib būt tava mamma, jo, redz, tas taču ir variants.

Tavs tētis, ar kuru neesi runājusi gadiem, piedāvāja tev mazu, nožēlojamu dzīvoklīti Lasvegasā, tu biji bez naudas, iztērēji pēdējo naudu zālei, domāji par to, vai nekļūt par striptīza dejotāju.

Un te tu sēdi mazā degvielas uzpildes stacijā, smacīgā karstumā, bāžot sejā mazu paciņu ar beigušos derīguma termiņu pūderētu virtuļu un smēķējot cigareti. Kad piebrauc kāds puisis ar šo ‘92. gada Camaro, ierauga tevi, pienāk klāt.

Un jautā, vai tu esi nolādēta prostitūta.

klausies, es nezinu, no kurienes man radās visa šī rakstīšanas aizrautība, bet es šobrīd gatavoju īstu mielastu. Man vajadzētu darīt savu kosmetoloģijas darbu, bet tā vietā es daru šo.