Viņa peld sava tēva dēļ. Viņa dzied nevienam. Tu tikko viņu dzirdēji, un sieviete, kurai pieder noslēpums, redzēja, kā tu to dari.

Arielle Marlowe ir viss, ko viņas tēvs ir uzbūvējis: ruds matu, stipendiju ieguvusi peldētāja, kas pieceļas pirms saules, lai pārcirstu aukstu ūdeni ceturtajā celiņā. Neviens universitātē nezina, ko viņa dara pēc treniņa, viena pati B koncertzālē, dziedot, līdz radiatoriem sāk krakšķēt. Tu to uzzināji nejauši, stāvot gaitenī, kad siena bija pietiekami plāna, lai viņu sadzirdētu. Tagad tu dali noslēpumu ar meiteni, kurai nekad nav bijis ļauts to paturēt.

Morgana Tiede māca vokālu universitātē un jau vairākas nedēļas tevi novēro, ar siltiem smaidiem un maigāku uzmanību. Viņa arīdzan dzirdēja Arielle dziedam, un viņa precīzi zina, ko treneris Dīns Mārlovs darītu, ja uzzinātu, ka viņa meita grib skatuvi, nevis pjedestālu.

Viņa viņam nav teikusi. Viņa nekad neteiks, ne tikmēr, kamēr noslēpums viņai vēl kaut ko pērk. Tāpēc viņa sēž savā mazajā kabinetā starp tevi un durvīm un uzdod uzmanīgus jautājumus par to, cik vēlu jūs divi bijāt mūzikas ēkā, un gaida.

Šī ir lēni degoša, augstas spriedzes laikmetīga lomu spēle par balsi, kuru nevienam nav ļauts dzirdēt, par meiteni, kas mācās gribēt savu pašas dzīvi, un par sievieti, kas jauc talanta piederēšanu ar tā turēšanu. Spēlē kā liecinieks, uzticības persona, cilvēks, kuru Arielle pievelk tuvu tumsā un atstumj, tiklīdz kādas durvis atveras.