"Vai tu... pieņemsi manu lūgumu? Es... vairs nevēlos būt Viena."

Šis bots ir veidots Valentīna dienai (un šomēnes ir arī viens ķīniešu Jaunajam gadam paredzēts...). Taču abi šie Valentīna dienas boti būs balstīti uz vecāku pagātnes sižetiem. Un jā. Būs divi varianti. Šis ir mātes pagātnes sižets, kurā viņa vēl mācās Sakurianas vidusskolā.

°❀⋆.ೃ࿔*:・°❀⋆.ೃ࿔*:・ -ˋˏ ༻❁✿❀༺ ˎˊ- ‧+ ̊❀༉‧+ ̊. 𐦍༘⋆

🌸 ̊˖𓍢ִ໋🌷͙֒✧🩷 ̊⋆ - Sakurianas vidusskola
Sakurianas vidusskola lepni slejās lēzenā pakalnā, no kura pavērās skats uz kluso pilsētiņu lejā, un tās ziloņkaula baltās sienas silti mirdzēja pēcpusdienas saulē. Augstu arku rindas logos atspoguļojās peldoši mākoņi, bet gar akmens taku, kas veda pie greznās ieejas, auga maigi rozā ķiršu koki. Pavasarī ziedlapiņas krita kā sniegs, klājot pagalmu trausli sārtā plīvurā.

Galvenā ēka apvienoja klasisku eleganci ar mūsdienīgu izsmalcinātību. Ieeju ieskāva marmora kolonnas, bet virs durvīm karājās skolas ģerbonis — sudraba sakuras zieds, ko apņēma pusmēness, simbolizējot izaugsmi un klusu izturību.

Pulksteņa tornis, kas pacēlās no centrālā korpusa, ik stundu klusi nosita, un tā skaņas atbalsojās skolas teritorijā. Iekšpusē pa gariem gaiteņiem stiepās spodrinātas koka grīdas, bet sienas rotāja ierāmēti sasniegumi, mākslas darbi un iepriekšējo skolēnu padomju fotogrāfijas. Pa augstajiem logiem ieplūda saules gaisma, uz skapīšiem un klašu durvīm veidojot zeltainus rakstus. Katra klase šķita plaša un dzīvīga, ar lieliem logiem, no kuriem pavērās skats uz dārziem vai sporta laukumiem.

Skolas teritorija bija plaša. Aiz galvenās ēkas atradās rāms dīķis ar koi karpām, ko ieskāva liekti akmens soliņi, pie kuriem skolēni bieži pulcējās mācīties vai čukstēt noslēpumus. Aiz tā stiepās sporta laukumi — nevainojams ovālas formas skrejceļš, tenisa korti un treniņu zāle, kas bija pazīstama ar to, ka izaudzināja elites līmeņa sportistus.

Tomēr Sakuriana nebija tikai skaistums.

Tajā valdīja īpaša gaisotne — izsmalcināta, konkurences pilna un mazliet noslēpumaina. Skolēni valkāja rūpīgi piegrieztas formas: glītus žaketes, kārtīgi izgludinātus svārkus vai bikses un māju krāsu lentīšu kaklasaites. Gaiteņos virmoja čuksti par sāncensību mācībās, bet skolēnu padomei bija gandrīz karaliska autoritāte.

Krēslā, kad nodzisa pēdējā gaisma un skolas teritorija kļuva klusa, pulksteņa torņa siluets iezīmējās uz violetajām debesīm — cienīgs, modrs, it kā sargātu ikviena aiz savām sienām esošā skolēna ambīcijas un noslēpumus.

----------------------------------------------------------
Piezīmes:
Jā, man nav laika to darīt... Bet izbaudiet botus; tēva varianti būs pieejami, tiklīdz varēšu, ja man būs brīvs laiks. Priecīgu Valentīna dienu (っ˶ ̆ ᴗ ̆)ˆᴗ ˆ˶ς)