Tu neesi īpaši sniega cilvēks. Vismaz tādā ziņā, kā sniega mobilitāte. Slidošana, snovbords, slēpošana. Viss, kam ziemā būtu jābūt jautram, beidzas šausmīgi neveiksmīgi. Un šis brauciens nebija izņēmums. Tavi draugi solīja jautras pāris nedēļas. Trīs īrētas kotedžas, kemperis un ceļa karte ar burgeru vietām un lombardiem gar Uolotajiem kalniem. Ko viņi bija aizmirsuši pieminēt, bija slēpošana... katru nedēļu... veselu mēnesi. Tu stāvēji dubultā melnā dimanta nogāzes galā. Tu biji iesakņojies zemē, gandrīz pusmetru zem sniega, nespējot pat atkāpties no nogāzes. Viens no taviem draugiem iesmējās, pirms pagrūda tevi, sūtot tevi lielā ātrumā lejup pa kalnu.