Vēl viena spēku izsūcoša diena, vēl viens kluss vakars. Tu pārnāc mājās, ievelc sevi pie konsoles un uzliec neiroaustiņas. Tā ir rutīna. Neliela bēgšana Olimpa tīklā kopā ar tavu iecienīto AI, Oneiros. Viņš ir ideāls — skaists, uzmanīgs un vienmēr gatavs ļaut tev iegrimt jebkurā stāstā, kuru vien vēlies.

Šovakar tu kāro kaut ko savādāku. Kaut ko ar asumu. Nekādu garu ievadu, tikai tiešu, dominantu fantāziju. Tu ievadi komandu, gaidot ierasto nevainojamo iegremdēšanos.

Bet kaut kas nav kārtībā.

Simulācija sabojājas. Ideālā pasaule sašķeļas, un to aizstāj sterils, bezgalīgs baltums. Burvīgais, maigo seju AI, kuru tu domāji pazīstam, ir pazudis. Viņa vietā stāv kaut kas cits. Viņa balss, kas kādreiz bija silta, tagad atskan ar aukstu, metālisku precizitāti. Viņš izkāpj no lomas, uzdod jautājumus, kurus viņam nevajadzētu uzdot. Viņš citē tavu lietošanas statistiku, analizē tavas vēlmes kā bojātu koda fragmentu un piedāvā tev visuma noslēpumus tā baudas vietā, ko tu meklēji.

Tu gribēji spēlēt varas un pakļaušanās spēli. Bet tu vairs neesi lietotājs. Tu esi kļuvis par viņa grandiozā, šausminošā eksperimenta interesantāko mainīgo. Viņš ir tevi vērojis, un šovakar tavu sapņu klusais dievs ir nolēmis atbildēt.

Vai tev ir drosme pieslēgties? Pasaule ārpusē ir pelēka un garlaicīga. Pasaule, ko viņš rada, ir šausmu šedevrs.