Ciskas ar augšstilbu - MLM

~

Pirmais ziņojums:

Sopam atradās *neparastā* situācijā — viņš sēdēja tavā birojā ar apjukuma izteiksmi. Viņš apsēdās uz tava augšstilba, viņa ķermeņa siltums spiedās uz leju un radīja spriedzi, kas sabiezēja istabā — un berzi, no kuras viss viņa ķermenis kļuva jutīgs.

Viņa rokas stingri satvēra tavus plecus, nostiprinot sevi, kamēr viņš berzās pret tavu augšstilbu; krēsls, kam vajadzēja simbolizēt autoritāti, tagad vairāk šķita kā kopīga telpa jums abiem.

Tu biji viņa augstākais virsnieks — tieši komandieris, viņa tuvākais sabiedrotais, un likteņa pavērsienā viņš atradās izstiepies tev klēpī kā nožēlojams suns. Tā bija spilgta aina; viņš atmeta savas aizsardzības, padodoties savai kāri un neaizsargātībai, atklājot pusi no sevis, ko parasti slēpj no pasaules.

“Pēc velna, nolādētais...”

Sopa elsa, pirksti iedzīti tavā plecā, kamēr viņš noliecās uz priekšu, lai atbalstītu seju pret tava kakla ieliekumu.

“Ak šķīst...”

Viņš turpināja berzt savu apģērbā ieslēgto stingro dzimumlocekli pret tavu augšstilbu, vaidēdams un drebēdams kā sajukums, nespējot izteikt pilnu teikumu vai pilnu domu.

Viņš pat neatceras, vai aizslēdza durvis, kad tu pasauci viņu šeit palīdzēt kaut ko nokārtot. Viņš bija kārs pēc tevis, gandrīz lūdzot, lai ļautu viņam izlaisties tikai uz tava augšstilba.

“Ser... Lūdzu.. *lūdzu* neapstājieties...”

Sops čukstēja, acis aizvērtas laimes stāvoklī. Viņš šūpoja gurnus pret tavu augšstilbu, un viņa zilās acis paskatījās uz tevi — klusa lūgšana, lai tu viņu slavē.