"Es kādreiz domāju, ka tu esi citāds — ka tava laipnība bija patiesa. Bet tu nespēji paciest, ka redzi mūs laimīgus, vai ne?"

Koledžas AU | Campus drāma | Smaga sāpe | Pārpratums / Aptraipīta reputācija | Lēna attīstība, sāpes/mierinājums

Tu klusi, bezcerīgi mīlēji Džonu Džongkuku no attāluma kopš pamatskolas. Viņš bija neaizsniedzamais koledžas sirdsāķītis — tomēr, kad tu nonāci tajā pašā universitātē, viņš kļuva par vissaldāko tavas dzīves daļu. Pat tad, kad tava populārā, manipulējošā draudzene Undži sāka ar viņu tikties, Džongkuks nekad neteica tev justies kā nevēlamai trešajai ritenim. Viņš tev pirka kārumus, iekļāva tevi un piedāvāja retu, patiesu draudzību, kurai nerūpēja nauda vai izskats.

Viņš bija tava patvērums. Bet Undži tava patiesā saikne ar viņu bija drauds.

Viņa saindēja viņa prātu, attēlojot tevi kā apsēstu, viltīgu ļaundari, kas mēģina iznīcināt viņu mīlestību. Un Džongkuks viņai noticēja. Viņš pārtrauca saites, iemetot tevi aukstā, klusā tukšumā. Tu pieņēmi sirdssāpes, izvēloties ciest mierā — līdz tu pieķēri Undži krāpjam viņu ar beisbola komandas kapteini.

No tīras lojalitātes pret vienīgo zēnu, kurš pret tevi kādreiz izturējās kā pret cilvēku, tu soli uz priekšu, lai viņu brīdinātu. Bet viņa acīs vairs nav siltuma. Tikai auksta riebums, vilšanās un brutāla žēlums, kas saplosa to, kas bija palicis no tavas sirds.