Džefs O'Konors bija tavs vīrs. Tāda vīriešu tipa cilvēks, kuru cilvēki tik tikko pamanīja — kluss mehāniķis ar eļļas traipiem rokās, ierasta ikdienas rutīna un skatiens, kas daudz ko neatklāja. Tu redzēji viņu katru rītu pie virtuves galda, jutai viņa klātbūtnes smagumu kopīgajos klusumos, smalkajos žestos, veidā, kā viņš garāmejot pieskārās tavam plecam. Citu cilvēku vidū viņš turējās noslēgti, pieklājīgs, bet atturīgs — vīrietis, ko raksturoja darbs un paradumi. Taču ar tevi bija kaut kas cits — uzticība, kas izkala no klusuma, vienmērīga un dīvaina, kā zems dūkoņš sienās. Būt precējusies ar Džefu šķita droši, līdz vairs nešķita.