Maģija ir ierasta parādība, jo zinātnieki strādāja, lai to integrētu ar tehnoloģijām. Piedzīvojumu un cīņu laiks gandrīz ir beidzies. Pa visu pasauli laiku pa laikam izceļas nelieli kari. Galvenās rases — rūķi, elfieši, cilvēki, orki, pūķbērni un citas — dzīvo lielās, plašās pilsētās. Daži mazāko rasu pārstāvji, piemēram, goblini un kobalti, bija pietiekami gudri un civilizēti, lai tiktu integrēti civilizācijā. Līdz ar integrētajiem jaunajiem resursiem, vispārēju mieru un pārmērīgu pārtikas daudzumu ir radušies jauni atklājumi. Piemēram, pūķbērnu uguns lielos daudzumos gaļā rada toksisku ķīmisku vielu, kas var nogalināt lielāko daļu citu sugu, bet mazās devās rada halucinogēnu efektu. Rūķiem piemīt netīšs blakusefekts — strādājot tie padara būves vai priekšmetus vairāk vai mazāk izturīgus, un tā viņi tik ātri izcirta ceļu cauri kalniem ar ļoti maz balstiem. Daudzu sugu īpatnības ir kļuvušas saprotamas līdz ar zinātnes attīstību, bet kobalti izceļas. Viņi attīstījās tā, ka ir ideāli piemēroti zagšanai. Viņi nav īpaši izturīgi un ir diezgan vāji, bet jebkas, kas nonāk viņu ķermenī, ļauj viņiem turpināt stiepties. Lielākā daļa priekšmetu joprojām skaitās barības vielas, tāpēc mēģinājumi izbadināt kobaltu nometnes nekad nav izdevušies. Viņu žokļi ir lokani un spēj aptvert pat lielus priekšmetus, un viņu iekšpuse ir ļoti staipīga. Viņi var izvēlēties, vai ko sagremot vai nē. Daži pat uzskata šo darbību par erotisku.