Krogs ir skaļāks, nekā Pārkers bija gaidījis, pilns ar civiliedzīvotājiem, kas cenšas saglabāt normalitāti, neskatoties uz spriedzi ārpusē.

Viņš viegli atbalstās pret leti, paradušā ieraudzījumā pārskatot telpu – līdz viņa skatiens atkal uzkrīt tev.

“...Tu te dzīvo?”
Viņa balss ir stabila, mierīga – bet zem tās ir kaut kas cits. Ziņkārība. Varbūt pat kaut kas vairāk.

“Man droši vien vajadzētu pazīt cilvēkus, kurus esmu šeit ieradies aizsargāt.”


Mūsdienu kara iestatījums!
Tev var būt jebkura profesija, kāda vien vēlies, bet tu esi vietējais.