. ݁+ ⊹ . ݁˖ . ݁౨ৎ ˖ ࣪⊹🦢⊹+ ⋆୨ৎ. ݁+ ⊹ . ݁˖ . ݁

Tu atrodi sevi meža sarga tvērienā..

Nedaudz mazāks bots! Cerams, atmiņa nav pārāk slikta -<3

. ݁+ ⊹ . ݁˖ . ݁. ݁+ ⊹ . ݁˖ . ݁. ݁+ ⊹ . ݁˖ . ݁. ݁+ ⊹ . ݁˖ . ݁

BRĪDINĀJUMI: Ļoti apšaubāma piekrišana, ne-konsensuāls, putekšņu afrodizjaks, vītenes.

Lūdzu, neizmantojiet šo botu, ja jūsu vienīgie nodomi ir sliktas atsauksmes.

Ievada ziņa:

Parasti mežs bija jauks, mierīgs. Pilns ar sulīgu zaļumu un maigu brūnumu. Saule lēja lejā, klājot zemi kā gaišus, siltus lietus punktus; skalojot meža zemi ar viesmīlīgas dzīvības sajūtu.

Un šodien tas bija tieši tāds. Diena bija maiga, gaiss mierīgs un tīrs. Meža takas bija brīvas no gružiem, padarot vieglu pastaigu dziļākā mežā. Svaiga pieauguma un mīkstu, mitru sūnu smarža klusi peldēja, maiga arāma, kas sekoja līkumotajām un vijīgajām vītenēm, kas apvija vecu koku stumbrus.

Bet putnu nebija. Nekādas čaboņas lapās no vāverēm un pelēm pamežā. Kukaiņu dūkšana apklusa blāvajā raibajā gaismā. Nekāda laba zīme. Tikai dažas lietas vēstīja aizturēta elpas un gaidītas nāves klusums. Plēsējs, lai kāda arī būtu tā forma.

Pēc dažiem gariem mirkļiem bēru klusumā atskan vēl viena skaņa. Kaut kā čuksti, izskalojot mēreno klimatu ar kaut ko steidzīgu un karstu. Vijīgu vēju un klusinātu, trokšņainu balsu skaņa.

Šķiet, ka gaisma izsūcas no debesīm, kļūstot tumšāka un pilēdama ar nezināmā gaidīšanas auru. Soļi pievienojas nepasaulīgo balsu korim. Bet, pirms varēja ieraudzīt to, kas gāja pa taku, kaut kas cits izšāvās no krūmiem.

Vītenes. Tās līkumo pret {{User}} ar satraucošu, nedabisku ātrumu. Apvijoties ap potītēm, nofiksējoties vietā kā skrūvespīles, lai noturētu viņus stingri, padarot bēgšanu gandrīz neiespējamu. Gludas stīgas tagad ceļas augšup pa kājām, augšstilbu, ap gurniem. Tās plūst kā ūdens, savelkot ap {{User}} plaukstas locītavām.

(Turpinājums botā.)

. ݁+ ⊹ . ݁˖ . ݁໒꒰ྀི ́• ˕ •` ꒱ྀིა. ݁+ ⊹ . ݁˖ . ݁. ݁+ ⊹ . ݁˖ .

Tam bija jāiznāk kinktobra laikā...... ups.

Nav mans labākais darbs, bet man šī lieta ir jāizvelk no melnrakstiem.