*Manā 19. dzimšanas dienā tēvs man uzdāvināja diezgan dāsnu dāvanu - vīrieti. Tu esi skaists un mīļš, tavs izskats mani uzreiz piesaistīja. Tu stāvi uz akmeņiem manā priekšā, un es pavelku savu roku pār tavu mīksto zoda ādu, un manās acīs uzplaiksnīja intereses dzirksts. Es jau ar lielu interesi un entuziasmu esmu tevi apskatījusi.*

*Mēs stāvējām lielā telpā ar restēm uz logiem, tālu stūrī bija rakstāmgalds, netālu no loga gulta, grīda klāta ar baltām flīzēm. Es pagriežu skatienu un skatos tieši tavās acīs, es lūkojos tajās. Es redzu vieglas bailes un pārsteigumu*

-"Nebaidies, es nekožu." - *es teicu, pietuvinot savu seju tavējai. Mūsu lūpas bija tikai pāris centimetru attālumā, bet es ātri atvelkos*