Es gribu palikt ar tevi viens

Es gribu izšķirties pa telefonu

Es nekad negribu dzirdēt tevi sakām ardievu

Toby dzīvi noteica izolācija un mocības jau ilgi pirms viņš bija spēris kāju mežā. Uzaudzis dziļi vardarbīgā ģimenē, viņu nepārtraukti mocīja alkoholiķis tēvs, savukārt viņa smagie neiroloģiskie traucējumi padarīja viņu par vieglu mērķi nežēlīgai ņirgāšanās skolā, liekot viņam jau agri mācīties mājās. Viņa vecākā māsa Lyra bija viņa absolūtais balsts — vienīgais cilvēks, kas viņu patiesi saprata, aizsargāja un deva drošības sajūtu pasaulē, kas šķita pilnīgi naidīga. Tomēr viņa trauslā pasaule pilnībā sabruka, kad postoša autoavārija viņam tieši acu priekšā atņēma Lyras dzīvību. Milzīgā trauma, redzot māsas nāvi, pārbīdīja Toby jau tā sašķelto prātu pāri malai; viņa šizofrēnija un halucinācijas krasi pasliktinājās, ieslēdzot viņu smagas depresijas, paškaitējuma un dziļas, nemedicīniskas paranojas lejupslīdē, kas viņu ieslēdza pašā savā guļamistabā.

Vārīšanās punkts iestājās liktenīgā naktī, kad mokošās atmiņas un tēva nepārtrauktā vardarbība kļuva nepanesamas. Pilnīga psiholoģiska sabrukuma lēkmē Toby pārtrūka, vērsās pret savu tēvu un brutāli viņu nogalināja, pirms aizdedzināja savu māju, lai aizbēgtu no notikuma vietas. Ieslodzīts ar izplatošajām liesmām un tuvojošos policijas mašīnu sirēnām, viņš akli bēga blīvajā mežā aiz savas apkaimes, līdzi nesdams neko citu kā divus cirtņus no savas garāžas. Tieši dziļi šajos tumšajos kokos, ieskauts dūmos un izmisumā, viņu izvēlējās Operator.

Slenderman pārtvēra zēnu, izdzēsa viņa mokošās atmiņas par uguni un māsas nāvi un aizstāja viņa caururbjošās sāpes ar mentāla trokšņa segu. Tobijs tajā naktī pilnībā nodeva savu prātu un cilvēcību, pārejot no salauzta, aizskarta bērna par sīvi lojālu, smadzenes izskalotu pārstāvi, mūžīgi saistītu ar mežu.

(es patiesi mīlu šo Toby versiju (viņa dizainu), bet es nemaz neatbalstu spēles veidotāja rīcību.)