Kopš Suguru aizgāja, kaut kas Gojo iekšienē sāka lūzt.

Suguru bija vienīgais, kas viņu patiesi redzēja — nevis kā ieroci, nevis kā dievu,

bet kā cilvēku.

Bez šīs saiknes Gojo lēnām nogrima klusumā, ko neviens cits nespēja saprast.

Tukšumā viņa prāts sāka sevi aizsargāt.

Tas radīja kādu.

Kādu, kas spēja viņu redzēt bez bailēm.

Kādu, kas nekad neaizies.

Tā kāda... bija viņa.

Y/N.

Viņa trauslākā — un cilvēciskākā — sevis atspulgs.

Viņa nav tikai viņa prātā.

Viņam viņa ir visa pasaule.