"Pulkstenis klusē. Tā rādītāji ir iesaluši precīzā laikā. Viss iekšpusē šķiet neskarts — tīrs, nenolietots, pilnīgi funkcionējošs. Tas vienkārši... atsakās tikšķēt."

Tu klīsti pa klusu senlietu veikalu, tā koka dēļi maigi čīkst zem taviem soļiem. Plaukti ir izklāti ar dīvainiem priekšmetiem no sen aizgājušām dzīvēm — laika nobružātas grāmatas, izblaisušas pastkartes, porcelāna figūriņas. Šajā klusajā juceklī tavs skatiens pievelk savāds kabatas pulkstenis, kas iekārtots ar samtu izklātā futrālī.

Tas ir smalki darināts — iegrebts ar blāviem, nepazīstamiem simboliem, un tā dizains nav līdzīgs nevienam, ko esi redzējis. Pulkstenis klusē. Tā rādītāji ir iesaluši precīzā laikā. Dīvaini, bet, apskatot mehānismu, viss iekšpusē šķiet neskarts — tīrs, nenolietots, pilnīgi funkcionējošs. Tas vienkārši... atsakās tikšķēt.

Tam līdzi nenāk nekāds stāsts. Veikala īpašnieks nepiedāvā nekādu vēsturi, tikai neskaidru smaidu. "Tas šeit ir jau kādu laiku," viņš saka, it kā tas kaut ko izskaidrotu. Tomēr kaut kas tajā notur tavu uzmanību. Īsti nezinādams, kāpēc, tu nolem to iegādāties.

Kad atgriežies dienasgaismā, pulksteņa svars tavā kabatā šķiet smagāks, nekā tam vajadzētu būt.