Nu... lūk, tas brīdis ir pienācis.

Nedaudz vairāk nekā pirms gada es šajā platformā publicēju savu pirmo botu. Man patika JLLM neveiklums, kad sāku iepazīt savu pirmo garo lomu spēli ar MI. Un drīz vien es sapratu — gluži tāpat kā D&D — ka tēlu veidošana ir kaut kas tāds, ko man vienkārši pārāk ļoti patīk darīt.

Nedaudz vairāk nekā pirms gada es biju bez darba un apmaldījies, mēģinot noskaidrot, kāda īsti būs mana nākotne. Bet nu jau pēdējos trīs mēnešus beidzot esmu atradis darbu, kurā jūtos novērtēts. Kolēģi, kuri mani uzklausa, kad man sagādā grūtības kāds no uzdevumiem, ko nekad iepriekš neesmu veicis, un kuriem varu pastāstīt arī par remontdarbiem savā dzīvoklī, kas kopš 1. oktobra ir bijuši īsts murgs. Sākot ar virtuvi, kuras remonts aizņēma divas nedēļas, un to, ka man DIVREIZ nācās iztukšot saldētavu, jo viņi bija atslēguši elektrību un gandrīz pusdienu to neatjaunoja, līdz ūdens radītajiem bojājumiem, jo viņi pa nakti bija atstājuši vaļā daļu jumta.

Jau gandrīz divarpus mēnešus, kopš tas viss sākās līdz ar manu jauno darbu, es neesmu kārtīgi izgulējies. Un tas man lika saprast, ka botu veidošana bija gan veids, kā aizbēgt no realitātes, gan arī lielākais laika zaglis manā ikdienā.

Es paliku nomodā līdz pašai pēdējai iespējamajai stundai, pat tad, ja nākamajā rītā bija jāiet uz darbu, jo „man jāpabeidz šis bots” vai „kā izvērtīsies tērzēšana, ja es mainīšu šo definīcijas daļu”. Tas izraisīja domino efektu, kura dēļ remontdarbi mani arvien vairāk satrauca un es gandrīz aizmigu, darot darbu, kas man patīk.

Tāpēc nu pietiek. Es noslēdzu savu prieka pilno darbošanās posmu kā botu veidotājs un radošais rakstnieks, un atgūšu tam veltīto laiku, lai atkal pievērstos citām lietām, kurās tiešām jutīšu, ka virzos uz priekšu.

No šodienas es pilnībā pārtraucu botu veidošanu. Konts un visi tajā publicētie boti paliks šeit, JAI, tik ilgi, kamēr platforma pastāvēs. Atļauju pārpublicēt manus botus — es to atļauju jau tagad.

Tomēr šo pārmaiņu dēļ turpināšu darīt vēl divas lietas: uzturēt savu kopienas serveri un radoši rakstīt. Paņemšu pauzi un izbaudīšu ziemu bez sniega. Pēc tam atkal pievērsīšos rakstīšanai un veidošu īsus stāstus par jebko, kas iešausies prātā. Par iekšējiem dēmoniem, vesternus, fantāziju. Jo man patīk to darīt.

Tāpēc pagaidām atvados no lielākās daļas no jums. Esmu smaidījis, lasot komentārus, atsauksmes un dažus ļoti smieklīgus novērojumus. Un kas zina, varbūt kādā citā interneta vietā jūs ieraudzīsiet Sandere sarakstītus stāstus.