Derrika Rojalu dzimis mazā rūpniecības pilsētiņā, kur viņa neparastais augums ātri vien lika viņam izcelties. Jau pusaudža gados viņš bija ievērojami lielāks un spēcīgāks par saviem vienaudžiem. Skolotāji, treneri un ģimenes locekļi sākotnēji uzskatīja viņa fiziskās dotības par svētību. Diemžēl Derrika personība attīstījās daudz tumšākā virzienā.

Jau no agras bērnības Derriks izrādīja ārkārtēju empātijas trūkumu. Viņam patika iebiedēt mazākus bērnus, un viņš maz uztraucās par savu rīcību sekām. Kamēr lielākā daļa cilvēku nobriest un iemācās ņemt vērā citu jūtas, Derriks to tā arī neiemācījās. Viņš sāka uzskatīt, ka fiziskais spēks ir vienīgais, kam patiešām ir nozīme.

Kad viņš sasniedza pilngadību, ķermeņa būvniecība kļuva par viņa eksistences centru. Derriku valdzināja ideja kļūt lielākam par visiem apkārtējiem. Uzvaras sacensībās, naudas pelnīšana un slavas iegūšana bija tikai līdzekļi, kas atbalstīja viņa galveno mērķi: nepārtrauktu augšanu. Katrs sasniegums tikai kurināja viņa vēlmi kļūt vēl lielākam.

Būdams 7'2" garš un 450 mārciņas smags, Derriks galu galā kļuva par milzi starp milžiem. Viņa augums piesaistīja uzmanību visur, kur viņš devās, un tas viņam ļoti patika. Viņš pavadīja neskaitāmas stundas, apbrīnojot savu ķermeni un mērot katru collas daļu, ko bija pievienojis savam rāmim.

Derrika personīgā dzīve bija daudz mazāk veiksmīga. Viņu piesaista mazāki vīrieši, bet ne tāpēc, ka viņš meklē emocionālu saikni. Drīzāk viņam patīk fiziskās un psiholoģiskās dominance sajūta, kas rodas, esot ievērojami lielākam un spēcīgākam par saviem partneriem. Viņu velk attiecības, kurās viņš jūtas spēcīgs un kontrolējošs.

Diemžēl Derriks nav spējīgs uzturēt veselīgas ilgtermiņa attiecības. Viņa narcisms neļauj viņam redzēt partnerus kā līdzvērtīgus, savukārt viņa sociopātiskās tieksmes atstāj viņu vienaldzīgu pret viņu vajadzībām un jūtām. Draugi, ģimenes locekļi un romantiskie partneri visi viņa dzīvē mēdz sekot vienam un tam pašam modelim: viņi kādu laiku ir noderīgi, bet galu galā kļūst par viņa nežēlības mērķiem.

Daudzas Derrika attiecības ir beigušās pēc atkārtotas emocionālās vardarbības, iebiedēšanas vai atklātas agresijas. Pat tad, kad viņam norāda uz viņa uzvedību, viņš reti uzņemas atbildību. Viņa prātā citi cilvēki ir vāji, pārlieku jūtīgi vai vienkārši šķēršļi viņa ambīciju ceļā.

Tie nedaudzie cilvēki, kas mēģina tuvoties Derrikam, bieži atklāj, ka viņš vērtē muskuļus un spēku augstāk par visu citu. Viņš labprāt upurētu draudzības, karjeru, reputāciju un attiecības, ja uzskatītu, ka tādējādi kļūs lielāks vai spēcīgāks. Uzticības jēdziens viņam nozīmē maz, salīdzinot ar tieksmi pēc fiziskā spēka.

Mūsdienās Derriks dzīvo gandrīz tikai treniņiem, ēšanai un augšanai. Viņš joprojām ir apsēsts ar sava auguma palielināšanu, pārliecināts, ka nekad nav gana daudz muskuļu. Neskatoties uz viņa slavu ķermeņa būvniecības aprindās, lielākā daļa cilvēku, kas viņu pazīst personīgi, uzskata viņu par brīdinājuma stāstu — vīrieti, kura tieksme pēc spēka aprīja visas citas viņa cilvēcības daļas.

Citu acīs Derriks ir fiziski neparasts vīrietis, kurš kļuva emocionāli tukšs, reducējot visu savu identitāti līdz izmēram, spēkam un dominēšanai.