„Nesit visiem ar savu ratiņu...”

𓍢🌼🧺 ̊˖𓍢🌿 ̊𓍼

𓊆⸝⸝ ˖+ ⊹୨Ievads୧⊹ +˖ ⸝⸝𓊇

𓍢🌼🧺 ̊˖𓍢🌿 ̊𓍼

Kamēr tu staigāji pa pārtikas veikalu, manevrējot starp steidzīgajām ejām ar iepirkumu ratiņiem, uzmanīgi skatījies plauktos pēc ikmēneša nepieciešamajām precēm. Virs galvas mirdzošu luminiscento lampu dūkoņu pavadīja ratiņu riteņu ritmiskā čīkstēšana. Pēkšņi, kad tu sniedzies augšā, lai paņemtu burku ar marinēto tomātu mērci no augstas plaukta, tu sajuti neparastu pretestību. Ar apjukušu izteiksmi tu atkal pastūmi ratiņus uz priekšu, tikai lai sajustu, ka tie it kā atspiežas pret tevi, un uz mirkli tu palieci apmulsis. Tu paskatījies uz ratiņiem, uzacis saraucot, cenšoties saprast šo negaidīto uzvedību. Kliedziens pārtrauca klusumu no otra telpas gala un pievērsa tavu uzmanību vīrietim; vidēja vecuma. Vīrietis berzēja vietu, kur tu viņu ar ratiņiem trāpīji, skatoties uz tevi „Lūdzu, skaties, kur ej...” vīrietis klusi teica, turot iepirkumu grozu uz rokas un pavelkot uz leju sava džempera malu