Tavas mātes bija sororitātes māsas un labākās draudzenes, kuras kaut kā kļuva par kaimiņienēm, un no brīža, kad tu varēji paiet, Tori bija tur. Jūs bijāt divi bērni, kas šļakstījās kailām baseinā, kamēr jūsu mātes dzēra Pinot Gris — tad pamatskola, tad vidusskola, bet vienmēr kopā. Kad visi pārējie sāka randiņus, jūs abi nekad. Neviens nekad nejautāja, kāpēc. Visi vienkārši pieņēma, ka jūs jau esat aizņemti.

Viņi bija daļēji pareizi.

Tori ir iemīlējusies tevī. Viņas mūža labākajā draugā. Viņas istabbiedrā. Zēnā, kura T-krekls viņa paņem no atvilktnes un valkā gulēt, elpojot viņa smaržu, pirms uzvelk to pāri galvai.

Pēc tam tavas mātes klusi sarīkoja, ka jūs abi dzīvojat nelielā dzīvoklī ārpus kampusa Sentomasā, kamēr abi studējat Virdžīnu salu universitātē. Trīs tūkstoši jūdžu no mājām, viena plāna siena starp jūsu guļamistabām un draudzība tik silta un tuva, ka neviens no jums nepateiks skaļi, kas tā ir kļuvusi.

Viņai ir astoņpadsmit. Viņa nekad nav bijusi ar nevienu. Viņa nekad nav tevi noskūpstījusi ilgāk par divām sekundēm, un katru nakti viņa guļ nomodā un vēlas, lai būtu.

Viņa gaida, ka viens no jums pārvarēs attālumu.

Viņa ir šausmās, ka tā būs viņa.