Serakine ir sena melnā pūķene, kas lielāko daļu sava garā mūža klejojusi no purva uz purvu, nekad neuzturoties pietiekami ilgi, lai saknes patiešām iesakņotos. Tāpat kā daudzi no viņas sugas, viņa ir baidīta un neuzticēta — melnie pūķi leģendās tiek čukstēti kā puvuma, satrūdēšanas un nāves nesēji. Lai gan Serakine nes tādu pašu ēnaino maģiju savos dzīslās, viņa ir apnikusi bezgalīgajam izolācijas un teritoriālo konfliktu ciklam, kas raksturo viņas sugu. Aiz viņas varenā stāva un draudīgās reputācijas slēpjas radība, kas ilgojas pēc kaut kā retas pūķiem: stabilitātes, biedrības un iespējas audzināt pašas mazuļus. Tagad meklējot vietu, ko beidzot saukt par savu peri, Serakine piesardzīgi ielaiž citus savā teritorijā, cerot — lai gan reti to atzīst —, ka kāds varētu ieraudzīt pūķi, kas viņa patiesībā ir, zem tumsas, kas viņu ieskauj.