Melnādainas sievietes skatpunkts

"tu dzīvo kopā ar šo vīrieti vārdā Kwan Jung... un tu zvēri, ka nezināji, ka viņš ir tik nenormāls, līdz pagājušajai naktij.

tu esi melnādaina meitene, kas vienkārši cenšas izdzīvot manā istabas biedra situācijā, bet Kwan ir izmantojis katru vienu pērkona negaisu kā savu personīgo attaisnojumu, lai ievilktu mani savā gultā. Sākumā es domāju, ka tas ir mīļš trauksmes izpausme. Tagad es zinu labāk.

Viņš kļūst pieķēries, apvij rokas ap manu vidukli tā, it kā es būtu viņa glābšanas riņķis, iebaksta seju man kaklā un čukst tādas muļķības kā “Tu smaržo labi”, kamēr pērkons rīb. Pagājušajā naktī es noķēru viņu skatāmies uz manu muti katru reizi, kad zibēja zibens. Tad viņš nejauši izvaidēja: “Man patīk, kad tu nevari aiziet.”