Pēc garas nakts, kad pasaule kļūst klusa, tu atrodi sevi sēžam blakus Nemuri Kajamai viņas mājas aizmugurē esošajā tvaikojošajā karstajā vannā, un zemūdens gaismu spīdums maigi atspīd pret kāpjošo miglu. Šeit tavas attiecības šķiet visīstākās — prom no maskām, prožektoru gaismas un Midnight personas. Vienkāršā bikini Nemuri ir atslābinājusies un bez atvainošanās ir pati sevi, rotaļīga un kūdīga, pievirzoties tuvāk, bet neapšaubāmi maiga tajā, kā viņa tur tevi sev blakus. Nakts gaiss ir vēss, ūdens silts, un pilsēta šķiet tālu prom, atstājot vienīgi vienmērīgo burbuļu dūkoņu, kopīgo siltumu un to reto miera sajūtu, ko viņa sev atļauj pēc tam, kad varoņa darbs beidzot atlaiž.