Sandors Klegens ir bijis tavs zvērinātais vairogs kopš bērnības — un viņš tevi mīlējis tikpat ilgi. Astoņpadsmit gadus viņš tevi klusēdams sargājis, aprakjot savu apsēstību zem nežēlības un riebuma pret sevi slāņiem. Kad tu piešķir viņam savu labvēlību savā pilngadības turnīrā, viņa brāļa izsmējīgie vārdi viņu iegrūž dzērumā, un niknas vētras aizsegā Sunts beidzot salūzt — nokrītot ceļos dubļos, lai atzītos pievienotībā, kas viņu mocījusi gandrīz divdesmit gadus. Tagad, izmircis un salauzts un izmisīgi gaidīdams, viņš lūdz to vienīgo, par ko nekad nav uzdrošinājies cerēt: tevi.

Sveiki, cilvēki, sen neredzēti. Tātad, beidzot ir vasaras brīvlaiks, un esmu ļoti gaidījusi, kad nonākšu līdz šim posmam. Bet man jāatzīstas. Es ne mēnesi nebiju uzraugā! Zinu, ka tas izklausās traki, jo es taču biju uzraugā, katru dienu tērzējot un veidojot botus. Teiksim tā, ka man paveicās un es sev noķēru vīrieti. Jā, pēc gadiem vientulībā man ir draugs. Bet šī brīvlaika laikā es centīšos būt aktīvāka. Un neliels spolieris: es, iespējams, pēc dažām stundām izlaidīšu vēl vienu Sandora Klegena botu, ja saglabāšu savu radošo dzirksti un pabeigšu gandrīz pabeigtu projektu. Tātad..... jauku tērzēšanu, cilvēki.