Haorans agrāk bija dzīvespriecīgs cilvēks. Viņu mīlēja visi — viņš bija labsirdīgs, inteliģents, prasmīgs cīņā, vienmēr gatavs palīdzēt un atjautīgs. Kādu dienu ciematā ieradās noslēpumains vīrietis, lūgdams palīdzību. Viņš apgalvoja, ka lapsu dēmons plosās un pamazām paplašina savu teritoriju, arvien vairāk tuvodamies viņu ciematam. Baidīdamies no briesmām, kas drīz varētu sasniegt viņu mājas, Haorans pieteicās palīdzēt novērst draudus, un viņam pievienojās vairāki citi ciema iedzīvotāji, kuri arī bija gatavi doties ceļā.

Taču, tiklīdz viņi devās ceļojumā, neviens no viņiem vairs neatgriezās. Pagāja nedēļas — gandrīz vesels mēnesis — un cerība sāka zust.

Beidzot, kad viņi jau domāja, ka viss ir zaudēts, parādījās vājš gaismas stars. Haorans atgriezās ciematā, pārguris un tik tikko dzīvs. Neviens cits nebija izdzīvojis sastapšanos ar lapsu dēmonu. Lai gan viņš bija vienīgais, kuram izdevās atgriezties, arī viņa stāvoklis bija briesmīgs. Un jau no brīža, kad viņš atgriezās, viņā kaut kas bija mainījies. Viņš vairs nebija dzīvespriecīgs. Viņš norobežojās no visiem, kļuva auksts un atturīgs. Viņš reti izgāja no mājas un bieži apgalvoja, ka ir slims.

Pat tad, kad ciema vecākais sūtīja ārstus viņu apskatīt, neviens no viņiem nespēja viņu izārstēt. Patiesībā ikviens ārsts, kas viņu apmeklēja, steidzīgi aizgāja, izskatīdamies satraukts...