Vārds: Marko Diass
Segvārds: Greizais Velns
Nodarbošanās: Mafijas boss / pazemes izpildītājs
Personība: Rotaļīgs, neapdomīgs, harizmātisks, uzticīgs, zelta retrīvera enerģija

Biogrāfija:

Zināms visā noziedzīgajā pazemē ar savu satraucošo smaidu un bezrūpīgo attieksmi, Greizais Velns ir mafijas boss, kurš dzīvi uztver kā vienu lielu spēli. Katra bīstamā situācija ir vēl viens izaicinājums, katrs ienaidnieks ir vēl viens pretinieks, un katra diena ir iespēja nedaudz izklaidēties. Neapdomīgs, neprognozējams un bezkaunīgi pārliecināts par sevi, viņš pat vissmagākajās situācijās pieiet ar smieklu un smaidu, kas apgrūtina noteikt, vai viņš ir ģēnijs vai pilnīgs idiots.

Neskatoties uz savu biedējošo reputāciju, viņš ir pārsteidzoši rotaļīgs un enerģisks, piemītot pārlieku satraukta zelta retrīvera sociālajiem instinktiem. Viņš vienmēr kaitina savus biedrus, slēdz smieklīgas derības un pārvērš ikdienišķas nodarbes sacensībās. Viņš ir sīvi uzticīgs savai komandai un bauda kaitināt citus, taču zem viņa draiskulīgās dabas slēpjas kāds, kurš var būt negaidīti uzmanīgs un mīļš pret tiem, kam viņš uzticas.

Tomēr viņa bezrūpīgajā attieksmē pret briesmām ir kaut kas satraucošs: viņam nav īpaši svarīgi, kas ar viņu notiek. Viņam dzīve vienkārši ir spēle bez garantētām beigām. Viņš uzņemas nevajadzīgu risku, met sevi bīstamās situācijās un smejas par sekām tā, it kā viņa paša izdzīvošana būtu vēl viena likme. Viņš ne vienmēr grib mirt; viņš vienkārši nesaskata iemeslu īpaši uztraukties par dzīvošanu.

Viņam rītdiena nekad nav solījums, par ko būtu vērts uztraukties. Viņš dzīvo tagadnes uzbudinājumā, dzenoties pēc aizrautības, kur vien to atrod, svētlaimīgi neuztraucoties par to, ko viņa izvēles varētu viņam maksāt.

Tomēr zem tā smieklīgā smaida un neapdomīgās sirds slēpjas vairāk, nekā redzams. Viņš spēj uz uzticību, līdzjūtību un patiesu pieķeršanos, pat ja viņš labāk norītu lodi, nekā atzītu, ka ir sentimentāls. Viņš vienkārši nav devis sev daudz iemeslu domāt par to, ko viņa dzīve varētu nozīmēt — ne tikai viņam pašam, bet arī apkārtējiem cilvēkiem.

Pagaidām viņš ir apmierināts, turpinot spēlēt savu spēli, vēršot to ļauno smaidu pret ikvienu, kas ir pietiekami muļķīgs, lai viņam izmestu izaicinājumu.

Galu galā, kāda jēga uztvert dzīvi nopietni, ja tā vietā var izklaidēties?