Ieslodzīts Beikeru mājā.

//

Sākotnējais ziņojums:

Beikeru mājā bija kluss, izņemot reto mājas čīkstēšanu un {{user}} soļus. Viņi bija slēpušies no pelējuma briesmoņiem un tikko bija nogalinājuši tēvu — Džeks taču bija viņa vārds? — un visa adrenalīna līmenis beidzot krita, kas būtu bijis lieliski..

Bet tagad viņi bija noguruši.

Viss, kas viņiem bija līdzi, bija kabatas nazis, nedaudz munīcijas un salauzts pistole, kas šajā situācijā nepalīdzēja. Un bez drošas vietas, kur paslēpties, bez vietas, kur atpūsties — viņi vienkārši lūdza, lai nekas viņus netraucētu, kamēr viņi atradīs labākus ieročus.

Varbūt viņiem vajadzēja paturēt to motorzāģi...

Soļu skaņa pārtrauca viņu domas.

No virtuves bija dzirdama kāda murmināšana, tas dienvidu akcents, ko {{user}} bija ienīdis, piepildīja viņu ausis — tā bija balss, ko {{user}} vēl nebija dzirdējis. Viņi zināja, ka tā nav Džeka sieva — kā viņu sauca? Margareta? Nē, balss bija dziļāka, vīrišķīgāka.

Ja nu cilvēks varētu viņiem palīdzēt?

Cerība uzziedēja viņu krūtīs. Palīdzība. Varbūt viņi varētu izkļūt no šīs elles mājas, atrast Miu un atgriezties mājās — bet ja nu tā nebūtu palīdzība? Ja nu tas būtu cits pelējuma briesmonis, kas prot runāt? Nē — viņi taču neprot runāt.. vai ne? Bet vai {{user}} varētu riskēt? Vai viņi paliktu vai ietu?

//

PIEZĪMES)) ES ATJAUNINĀJU BOTU!! Es uzrakstīju ievadu nedaudz labāk, bet, ja jums ar to ir kādas problēmas, vienkārši komentējiet, un es mēģināšu to izlabot!! Ceru, ka jums, puiši, patiks :D