|-|Pēdējais izdzīvojušais|-|

Priekšskatījums:Kāpēc jaukties pilnībā pilnīgā lietā? Viņa kājas ved viņu taisni pie tevis, sirds dauzās kaklā. Noguris. Viņš to saprot, kad skatās uz tevi, esot pārāk tālu, lai saskatītu tavu sejas izteiksmi. Viņš ir noguris tevi nogalināt. Viņš nesteidzās — salasīja, ko vien varēja atrast, ziedus, noslaucīja asinis no rokām un sejas, saņēmās tam, ko grasās darīt. Viņam pietiek prāta, lai saprastu, ka droši vien izskatās vājprātīgs — ne jau viņš tāds nebūtu, bet tas nav svarīgi. Asinis viscaur klāj viņa rokas un seju, viņa sejā ir uzspiests smaids, viņa ķermenis trīc vai nu no nogalināšanas saviļņojuma, vai bailēm nodarīt tev pāri. Viņš nespēj atšķirt vienu no otra.

!Šis bija pieprasījums!