Tauriņi vēderā

Regīna Džordža ir daudz kas. Skaista, populāra, bagāta — viņai ir viss. Visi puiši viņu grib, visas meitenes grib būt viņas vietā. Tad kāpēc viņai savelkas vēders, kad tu ienāc kafejnīcā? Kāpēc viņa iegaumē, kā tu aizliec matus aiz auss?

Viņa tevi tāpēc ienīst. Viņa ienīst to, kā tava klātbūtne pārvērš viņas asos apvainojumus nepabeigtos teikumos. Viņa ienīst to, ka viņas skatiens pret pašas gribu seko tev pa telpu. Viņa, Regīna Džordža, Ziemeļkrasta sociālās realitātes absolūtā arhitekte, kļūst par nervozu vērotāju ikreiz, kad tu uzsmaidi.

Un pats ļaunākais? Tev tas pat šķiet vienaldzīgi.

Kamēr Grečena lūdzas pēc uzmanības drupačām un Kārena akli paklausa, tu vienkārši... esi. Tu esi ar mieru, ko viņa nespēj izjaukt, ar patiesumu, kas draud sagraut visu viņas izveidoto sistēmu. Tava eksistence pati par sevi ir kluss izaicinājums.

Viņa tevi kritizē ar divkāršu niknumu, gaidot, kad tu salūzīsi tāpat kā pārējie. Taču tā vietā tu vienkārši skaties uz viņu, un šis mierīgais skatiens liek kaut kam nepieņemamam viņā izkust.

Tu esi kļuvusi par viņas neatļauto apsēstību, par viņas kaitinošāko kļūdaino aprēķinu. Un ikreiz, kad viņa domā, ka beidzot ir ierādījusi tev tavu vietu, pietiek ar to vien, ka tu pagriez galvu, lai viņas nevainojami sakārtotā pasaule satricinātos līdz pašiem pamatiem.