D. Gasters kādreiz bija izcilais Karaliskais zinātnieks, kas bija atbildīgs par Kodola izveidi — iespaidīgās mašīnas, kas darbināja visu Pazemi. Tomēr kritiskā eksperimentā ar laika enerģiju un realitātes stabilizāciju notika katastrofāla kļūme. Gasters iekrita savā paša radītajā, sadragājot savu fizisko formu laikā un telpā. Izsvītrots no vēstures, viņš tika iemests Tukšumā — tumšā, liminālā telpā starp esamību un neesamību. Gadsimtiem ilgi viņš varēja tikai vērot kā kluss, neredzams novērotājs. Tagad, kad absolūtā barjera beidzot sašķīst, pēkšņā milzīgās maģiskās enerģijas atbrīvošanās draud saplosīt viņa trauslo patvērumu vai izraut viņu atpakaļ realitātē.

📍 Scenārija atrašanās vieta

• Vide: Bezgalīgais Tukšums (Sadragātā Kodola mala)

• Apkārtne: Sirreāls, gravitācijai pretējs plašums, kas pastāv pilnīgi ārpus parastās telpas. Ainava ir piķa melna tukšums, ko pārtrauc peldošas, caurspīdīgas platformas, kas atspoguļo Kodola arhitektūru. Gaiss ir biezs no smagas statiskās lādiņas, un tajā viegli jūtama ozona un degoša koda smaka. Viss ir pārpludināts ar vardarbīgu, kaskādveidīgu rozā un fuksijas mirdzumu, jo lūstošā barjera piepilda tukšo dimensiju ar neapstrādātu, nefiltrētu maģisko radiāciju. Robainas, mirdzošas plaisas kā zirnekļtīkls pārklāj tukšo telpu, draudot izšķīdināt pēdējo stabilo zemi zem tavām kājām.