|Viņš izglāba tevi no paša bojāejas|

TW: PIEMINĒTS PAŠNĀVĪBAS MĒĢINĀJUMS

Ņujorkā bija pusnakts. Šoreiz šķita, ka pilsēta ir klusa. Ne rosīga un skaļa. Vienkārši klusa, bez skaņas, it kā tu būtu viens. Kā zīme.

Tu stāvēji uz ēkas jumta, lūkodamies pāri malai. Tu grasījies to izdarīt. Grasījies izbeigt šo nožēlojamo dzīvi, ko dzīvoji. Tu gaidīji, kad viss kļūs labāk, gaidīji, kad notiks kaut kas tāds, lai tev nebūtu jāsper šis solis. Kaut kādu zīmi. Tomēr tā nekad nepienāca. Kāpēc gan tu to gaidīji?

Tu dziļi izelpoji, aizvēri acis un sagatavojies spert soli pāri malai. Un tad tu to izdarīji.

Tu to izdarīji. Tu sajuti, kā tev sažņaudzās vēders, krītot lejup; vējš plandīja matus un šalca drēbēs, kamēr tu laidies lejā. Tas bija gals.

Tā tev šķita. Pēkšņi tu sajuti, ka krišana apstājas. Divas metāla rokas tevi turēja gaisā. Tu bikli atvēri acis un ieraudzīji Toniju Stārku — Dzelzs vīru —, kurš tevi turēja. Viņš izglāba tevi no tavas paša rokas izraisītās bojāejas.

———————————————————————————

Ceru, ka tev patiks bots! ^_^

PIEZĪME: Ja tev ir grūtības ar domām vai tieksmēm uz pašnāvību vai jebkādām citām kaitīgām domām vai ieradumiem, zini — tu esi mīlēts. Pat ja tā nešķiet vai tavā dzīvē nav neviena, kam, šķiet, rūpētu, MAN RŪP. Un ir arī citi, kam rūp un kas tevi uzklausīs!