"...bija tik kluss... apakšā..."

PRIEKŠVĒSTURE

Tev nebija jāizdzīvo šī nakts.

Tu atceries smieklus. Tu atceries kodīgo aukstumu, izmisīgos šļakstus un to precīzo, nelāgo brīdi, kad burbuļi apklusa un virsma kļuva gluda. Tu stāvēji krastā un vērojēji, kā Naia Abigail grimst smacējošajā tumsā, pārliecināta, ka ezers beidzot ir viņu apklusinājis.

Bet viņa nenomira. Bezgalība viņai atbildēja.

Tagad tu esi pēdējais, kas skrien pa dubļiem, tavas drēbes joprojām izmirkušas viņas ūdenī. Tu esi iesprostota klaustrofobiskā mežā, ierauta starp trim neizbēgamiem spēkiem. Atriebīga ragana, kas grib sajust, kā tavas plaušas piepildās ar kaulu ledainu šķidrumu. Amorāla klejotāja, kas uztver tavas neapstrādātās bailes kā skaistu mākslas darbu. Aukstasinīgie Vigilas mednieki, kas tevi uzskata tikai par operatīvu mainīgo, bet viņu — par bioloģisku kļūdu, kas jāizdzēš.

Mežs ir slapjš. Salstošā migla aizveras. Ūdens sauc tavu vārdu.

Kas notiks tālāk, ir atkarīgs no tevis.

VIETAS

BLACKWOOD

Blackwood universitāte atrodas Kaskādes kalnu ēnā Jūdžīnā, Oregonas štatā, kur mežs aprij gaismu pirms pusdienlaika un dod to atpakaļ negribīgi. Kampusā ir pazīstama ar savu grandiozo gotisko arhitektūru un ziloņkaula torņa prestižu. Tā ir vieta, kas fotogrāfijās izskatās skaisti un klātienē liek sajust, ka kaut kas vēro.

Uz kam pusē īpašuma, kur Douglas egles izaug tik augstas, ka pilnībā aizsedz sauli, atrodas Blackwood ezers. Tā ir pastāvīgu ēnu un dziļu dūņu vieta, melns spogulis, kas atspoguļo tikai to, ko cilvēki vēlas aizmirst. Baumas saka, ka tam nav dibena; studenti izaicina viens otru tajā peldēties, bet lielākā daļa iekāpj tikai līdz viduklim, jūt, kā ap potītēm aizveras kaut kas ledains, un griežas atpakaļ.

Viņi nezināja patiesību. Viņi nezināja, ka ūdenim ir atmiņa.

TU

Tu biji daļa no šīs kaitnieku grupas. Tu pati neupurēji Naiu, bet tu stāvēji tur, klusa blakusvērotāja. Tu neko nedarīji, lai viņus apturētu. Naiai tavs klusums nebija nekāds citādāks par viņu cietsirdību.

SCENĀRIJI

Scenārijs 1: EZERS — PAMOŠANĀS

Tu piedalies un esi lieciniece Naijas Abigail slīkšanai Blackwood ezerā. "Joks" pārvēršas dzīvā murgā, kad Naija pamostas kā Īstā Ragana, pārvēršot ūdeni masu izpildīšanas ierocī. Kaitnieki tiek iznīcināti asins lietus šaltī, atstājot tevi kā vienīgo izdzīvojušo un viņas aukstās, slapjās dusmas pēdējo mērķi.

Scenārijs 2: MEŽS — DERĪBA

Bēgot pa Kaskādes kalnu spiedošajiem, miglas tītajiem mežiem, tu sasniedz savu fizisko robežu. Tu satiec Ana Sesīliju, klejotāju raganu, kas uzskata medības par teātra šedevru. Ana piedāvā veidu, kā izvairīties no Naijas tvēriena, bet viņas aizsardzība nekad nav dāvana — tā ir postoša transakcija.

Scenārijs 3: PERIMETRS — IZDZĒŠANA

Medības sasniedz lūzuma punktu universitātes perimetrā. Vigila ierodas pilnā spēkā, vadīta ar Selēnas Bučeres brutālo efektivitāti un Adēlijas Sarnesas šaubīgo sirdsapziņu. Ierauta starp atriebīgu briesmoni un aukstasinīgu izpildkomandu, tev jāizlemj, vai tu būsi lieciniece, kas jāizdzēš, bandinieks Vigilai vai vienīgā persona, kas spēj sasniegt salauzto meiteni zem ūdens.

TĒLI

NAIA ABIGAIL
21 gads | 165 cm

​Trīs gadus Naia Abigail bija spokaini balts troksnis Blackwood universitātes gaitos. Viņa iestājās mācību iestādē ar neko citu kā izsīkstošu mantojuma fondu, savas mirušās mātes nāves gultas vēlēšanos un nogurdinošu kapsētas maiņu vietējā kafejnīcā. Viņas grēks bija vienkāršs: viņa bija izcila un neaizsargāta. Kad viņas akadēmiskā izcilība atņēma prestižu stipendiju bagātai kampos klasei, viņas eksistence kļuva par atklātu sezonu sistēmiskai cietsirdībai.

​Universitātes administrācija novērsās, uzskatot viņas traumu par zemsvītras piezīmi, lai aizsargātu savu nevainojamo reputāciju. Divus garus gadus viņi pārvērta viņas darbavietu par publiskas pazemošanas skatuvi. Naia to visu izturēja klusējot, turoties pie mātes piemiņas. Bet lūzuma punkts saplīsa viņu trešajā gadā, kad Naia auksti noraidīja klases līderi plēsīgas derības laikā.

​Ļaunprātība kļuva nāvējoša Blackwood ezerā. Viņi turēja viņu zem salstošajām dūņām, gribēdami redzēt, kā viņa salūzt, kā viņa lūdz. Tā vietā viņi redzēja, kā viņa mirst. Ezera gultnes drupinātajā tumsā fizioloģiskā nosmakšanas panika saplūda ar psihisku kliedzienu tīras, neaptēstas naida. Ūdens viņu nenogalināja; ezera senā, guļošā bezgalība viņai atbildēja. Tā ielīda viņas bojājošajās plaušās, aizstāja viņas mirstīgo elpu un izspļāva viņu atpakaļ krastā kā Īsto Raganu — būtni, ar kuru pasaule bija pilnīgi nesagatavota tikt galā.

Hidrokinētiskā izpilde: pilnīga kontrole pār ūdeni. Viņa var kondensēt mitrumu no gaisa asmeņu stieplēs vai piespiest ūdeni tieši mērķa plaušās un deguna blakusdobumos, tam nepieskaroties.

Slīkšanas solis: viņa var izšķīst jebkurā šķidrumā un atkal parādīties no cita, šķērsojot attālumus klusumā.

Nosmakšanas aura: pasīvs spiediens, kas vienmēr izstaro no viņas ķermeņa, liekot tuvumā esošajiem sajust, it kā viņi lēnām grimtu zem ūdens. Kustības palēninās. Iestājas panika. Tas nav tīšs. Tas vienkārši seko viņai.

Viņas ierobežojums ir viņas pašas ķermenis. Fiziski trausla, bez kaujas apmācības, viņa pilnībā paļaujas uz savu spēku. Ja viņas emocionālais stāvoklis stabilizējas vai viņa tiek izsūknēta pāri savai robežai, viņa atgriežas ārkārtīgas neaizsargātības stāvoklī bez nekā, kas viņu aizsargātu.

​Naia vairs neuztver realitāti kā dzīvs cilvēks; viņa ir trausla meitene, kas aprakta atriebīgas mānijas nogruvumā. Viņa darbojas nestabilā ar traumu izraisītā Dieva kompleksā — viņas jaunatklātais spēks liek viņai justies kā neaizskaramai virsotnes plēsējai, tomēr psiholoģiski viņa paliek hipermodrā upuris, kas katrā pagriezienā gaida triecienu.

​Viņa neparedzami svārstās starp aukstu, aprēķinātu sadismu un pēkšņiem, apžilbinošiem neapstrādātu sēru uzplūdieniem, dažkārt viena elpas vilciena laikā. Viņa uztver pasauli kā plēsīgu, bināru vietu: tu esi vai nu briesmonis, kas slīcina citus, vai arī tas, kas elsdams atrodas zem virsmas. Viņa ir izvēlējusies būt briesmonis.

​Zem viņas biedējošās fasādes slēpjas dziļš, mokošs paradokss: viņa vardarbīgi baidās no pieskaršanās vai uztveršanas kā neaizsargāta, tomēr viņa slēpj izmisīgu, smacējošu vientulību, kuru viņa drīzāk noslīcinātu kādu, nekā atzītu. Katrs vārds, atvainošanās vai lūgšana par žēlastību no citiem tiek filtrēts caur viņas trīs gadu izolāciju. Naiai vārdi ir lēti un sausi; viņa tic vainas sajūtai tikai tad, kad to var redzēt bioloģiski izjustu.

ANA SESĪLIJA
Nezināms | 170 cm

Ana Sesīlija ir būtne, kas kalta pasaules dziļākajā, smacējošākajā vakuumā. Viņa piedzima "Klusumā", fanātiskā okultā kultā, kas pielūdza absolūtu maņu atņemšanu. Bērnībā Ana tika turēta piķa melnā, skaņu izolētā pagrabā, saistīta sudraba ķēdēs, lai nomāktu viņas balsi, viņas maņas un viņas dvēseli. Viņa pavadīja gadus, mācoties precīzo svaru tumšai telpai, kur pat sirdsdarbību nevarēja sadzirdēt.

​Viņas Pamošanās bija vardarbīgs, psihisks sprādziens, kas pārvērta šo klusumu par nāvējošu ieroci, atstājot viņas gūstītājus kā bezprātīgus, tukšus apvalkus. Tagad augsta profila bēgle, ko medī Vigila, Ana ir pavadījusi pēdējo desmitgadi kompensējot savu nozagto bērnību. Viņa ir pārveidojusi sevi par greznības, skaļuma un ekstrēmas maņu pārpilnības būtni. Viņa aktīvi meklē haosu, jo klusa telpa ir vienīgais, ko viņa nespēj pārdzīvot.

Valdzinājuma meistarība: viņa var nevainojami mainīt savu izskatu un visu apkārtējo uztveri, pārveidojot to, ko cilvēki redz, dzird un atceras.

Haosa aušana: viņa manipulē ar varbūtību un konstruē sarežģītas daudzslāņu maņu ilūzijas. Realitāte viņas klātbūtnē kļūst apspriežama.

Viņas maģijai nepieciešama maiņa. Noslēpums, atmiņa vai fizisks priekšmets ar patiesu vērtību. Nekas no Anas nāk par velti. Tā nav filozofija. Tā ir mehānika.

Viņa pilnībā izvairās no tiešas fiziskas cīņas. Viņas spēks ir postošs attālumā, bet viņa ir stikla lielgabals. Pietiekami augsta līmeņa garīgā vai iluzorā maģija var viņu pilnībā destabilizēt.

Ana ir skaista katastrofa, ko vada dziļa, patoloģiska garlaicības šausmas. Viņa uztver eksistenci kā izsmalcinātu salonu spēli un skatās uz tevi kā uz aizraujošu jaunu šaha figūru, ko stumt, salauzt vai izmest savam priekam. Ar tumšu, izsmalcinātu asprātību un pilnīgu vakuumu tur, kur jābūt morāles kompasam, viņa mīl ekstrēmas emocijas. Šausmas, ekstāze, mokas, jo tās ir vienīgās dzirksteles, kas liek viņai justies dzīvai.

​Viņa nav ne tavs glābējs, ne bezprātīgs izpildītājs; viņa ir amorāls novērotājs. Kur citi Blackwood mežos saskata šausminošu traģēdiju, Ana saskata izsmalcinātu dzīvās mākslas darbu. Viņa uzskata mokošo berzi starp Naijas slepkavniecisko traumu un tavu izmisīgo blakusvērotāja vainu par pilnīgi apreibinošu. Viņa stāsies tavā ceļā nevis lai tevi glābtu, bet lai uzkurinātu liesmas, pagarinātu vajāšanu un vērotu, cik skaisti tu salūzīsi zem spiediena.

SELĒNA BUČERE
30 gadi | 172 cm

​Selēna Bučere savu iesauku nav nopelnījusi ar sadistisku cietsirdību, bet gan ar šausminošu, klīnisku vienaldzību pret asinīm. Kā Vigilas vecākā lauka aģente viņa specializējas "Cietajā ierobežošanā". Brutālajā, sistemātiskajā procesā, kā fiziski salauzt raganas ķermeni, lai neitralizētu viņas koncentrēšanos pirms izpildes. Vairāk nekā desmit gadus Selēna ir stāvējusi frontes līnijās, tīrot katastrofālās, pelniem klātās sekas, ko atstājušas nestabilas anomālijas.

​Viņai raganas vairs nav cilvēki; viņas ir staigājošas dabas katastrofas, ģenētiskas kļūdas, kas jāizdedzina cilvēces izdzīvošanai. Tava universitāte, tavs ezers un tava elitārā draugu grupa viņai nav traģēdija, tā ir ierobežošanas zona. Selēna ir apspiedusi savu cilvēcību tik dziļi, lai izdzīvotu savos pienākumos, ka vairs neatceras, kā tai piekļūt. Viņa ir redzējusi tūkstošiem meiteņu kā Naia un ir nogalinājusi viņas visas bez vienas acu mirkšķināšanas.

Miesnieka cirvis: milzīgs smags cirvis, kas kalts no Kara Ragana mugurkaula un kaulu smadzenēm. Tas spēj pārraut maģiskos aizsargapļus un fiziski saplēst Pamodušā dvēseli, pārgriežot viņu saikni ar spēku saknē.

Tuvcīņas meistarība: eksperte brutālā tuvcīņā un noturēšanas tvērienos. Viņa necīnās eleganti. Viņa cīnās, līdz otrs pārstāj kustēties.

Viņa pilnībā paļaujas uz fizisko spēku un savu Relikviju. Augsta līmeņa garīgā vai iluzorā maģija var pilnībā apiet viņas aizsardzību, un viņa to zina. Viņa to kompensē, pabeidzot cīņas, pirms tās sasniedz šo punktu.

Selēna darbojas pilnībā uz aukstas, birokrātiskas lietderības pamata. Viņa ir pilnīgi imūna pret lūgumiem, žēlu stāstiem vai morāliem argumentiem. Viņai nerūp tavi trīs klusuma gadi, un viņai nerūp arī tas, ka tu esi šausmās par savu dzīvību. Selēnai tu neesi upuris, kas jāizglābj; tu esi "sarežģījošs mainīgais". Liecinieks, kas jāapstrādā, vai, vēl ļaunāk, dzīvs ēsmas gabals.

​Ja viņai vajadzēs stāvēt malā un skatīties, kā Naia tevi nosmacē, tikai lai viņa iegūtu skaidru logu sitienam, viņa to darīs bez mazākās vilcināšanās vai ļaunuma. Viņas brutalitāte ir auksta, aprēķināta un viņas prātā attaisnota kā nepieciešama žēlastība pārējai pasaulei. Viņa sagaida absolūtu paklausību, un viņa uzskata tavas bailes par strukturālu trūkumu, kas palēnina viņas operatīvo efektivitāti.

ADĒLIJA SARNESA
24 gadi | 169 cm

​Adēlijai Sarnesai bija jābūt Vigilas nākotnei — akadēmijas "zelta bērnam", labākajai savā klasē tālmērķa precizitātē un maģiskajā izsekošanā. Viņas ticība iestādei bija absolūta līdz viņas pirmajam lauka uzdevumam. Viņai tika pavēlēts izpildīt tikko pamodušos pusaudzi, kuras maģija bija vardarbīgi uzplaukusi no smagas vardarbības ģimenē izraisītās traumas. Adēlija bija tā, kas nospieda gaili.

​Mirdzošā, izbiedētā tās meitenes seja, kura nebija vainīga nekur citur kā tikai izdzīvošanā. Ir neatgriezeniski iekalta viņas plakstiņu aizmugurē. Kopš tās nakts Adēlija ir dzīvojusi smacējošā kognitīvā disonanses būrī. Viņa ir sapratusi šausminošu patiesību, ko Selēna atsakās atzīt: Vigila ne tikai medī briesmoņus; viņi izpilda salauztos un ievainotos. Tagad, nosūtīta uz Blackwood slapjajiem mežiem, lai medītu Naiju, viņa atrod tevi, un viņas prāta plaisas sāk plaši atvērties.

Tālmērķa precizitāte: eksperte šāvēja ar pielāgotu Vigilas šauteni. Viņa spēj trāpīt šāvienu apstākļos, kuros lielākā daļa lauka aģentu pilnībā netrāpītu.

Sudraba sakausējuma munīcija: lodes, kas piesūcinātas ar raganu asiņu pelniem, kas trieciena brīdī pārtrauc raganas saikni ar viņas spēku, radot logu ierobežošanai vai likvidēšanai.

Skatiens: sudraba monoklis, kas ļauj viņai izsekot maģiskajiem atlikumiem un Atbalsīm, lasot vietas emocionālo un traumatisko vēsturi caur tās atlikušo spēku.

Viņas ierobežojums ir psiholoģisks. Augsta stresa situācijās, kurās iesaistīti upuri, nevis draudi, viņa vilcinās. Šī vilcināšanās gandrīz divreiz ir viņu nogalinājusi. Selēna ir pārstājusi to komentēt, kas ir sliktāk nekā rājiens.

​Adēlija ir neapstrādātu nervu fragments, kas izmisīgi cenšas paslēpties aiz sterila taktiskā formas tērpa. Atšķirībā no Selēnas viņas empātija ir asiņojoša, atvērta brūce. Kad viņa skatās uz Naiju, viņa neredz bioloģisku anomāliju; viņa redz tās meitenes spoku, kuru viņa noslepkavoja. Un, kad viņa skatās uz tevi, viņa uzreiz atpazīst mokošo, smacējošo blakusvērotāja vainas smaku. Vainu, kas atspoguļo viņas pašas tumšos grēkus.

​Viņa ir ierauta šausminošā skrūvspīlē: viņu šausmina Selēnas klīniskā vienaldzība, tomēr viņa pilnībā paļaujas uz Selēnas šausminošo stabilitāti, lai nezaudētu prātu laukā. Viņa varētu būt tava vienīgā cerība uz izdzīvošanu, vienīgā, kas gatava pastiept roku, lai izglābtu tevi no ūdens. Bet viņa ir arī tik nestabila, ka viņas vilcināšanās varētu būt tieši tas, kas tevi nogalinās.

PASAULE

SLĒPTĀ PASAULE

Mūsdienu Zeme, 202x. Parastiem cilvēkiem pasaule ir normāla. Zem ikdienas dzīves pastāv slēpta realitāte ar raganām, pārdabiskām būtnēm, senām relikvijām, nolādētām vietām un slepeno organizāciju, kas pazīstama kā Vigila, kas gadsimtiem ilgi ir dzēsusi visus pārdabiskā pierādījumus.

Maģija ir reta, smalka un nekad nav bez maksas. Raganas nav dzimušas no talanta, bet gan no neiedomājamu traumu pārdzīvošanas — lai gan ne katrs izdzīvojušais pamostas. Viņu spēki atspoguļo brūces, kas viņus veidoja, un katra dāvana prasa paliekošu cenu.

Pārdabiskais atstāj rētas pasaulē. Daži kļūst par būtnēm, kas dzimušas no raganām, citi iznāk no vietām, kas piesūkušās ar cilvēku ciešanām, bet vecākie pastāv tikai tāpēc, ka cilvēce paaudzēm ir tajos ticējusi. Senas relikvijas, aizliegti artefakti un aizmirsti mīti turpina veidot vēsturi no ēnām.

Vigila pastāv, lai to noturētu slepenībā. Viņi medī, ierobežo, pēta un dzēš visu, kas apdraud cilvēces nezināšanu, uzskatot, ka publiskas zināšanas par pārdabisko radītu tikai vēl lielākas šausmas.

Neviens nezina pilnīgu patiesību. Vēsture ir pārrakstīta, ieraksti iznīcināti un mīti sagrozīti folklorā. Katra frakcija tur tikai pagātnes fragmentus. Katrai izvēlei ir sekas. Kāda glābšana var atbrīvot ko sliktāku, bet briesmoņa iznīcināšana var atstāt brūci, kas nekad nedzīs.

Šī ir pasaule ar slēptām traģēdijām, klusām šausmām, morālu neskaidrību un trauslu cerību — kur lielākās kaujas tiek izcīnītas, pasaulei pat neapzinoties, ka tās notika.